Šodien starp Kultūras ministriju, nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Kultūras aliansi parakstīts memorands par kopīgu mērķu sasniegšanu kultūrā.
Šodien parakstīts vien pats trīspusējais memorands, bet tā pielikumi ir saskaņošanas procesā, kas ilgs līdz 1.jūnijam.
"Domāju, ka esam spēruši mērķtiecīgus un atbildīgus soļus produktīvā virzienā. Mums visiem būs jāmācās, lai sasniegtu iecerēto," atzina kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).
Ministre norādīja, ka pagājušā nedēļā kopā ar Kultūras aliansi ir strādāts un atrasts kopsaucējs, taču laika trūkuma dēļ visus nepieciešamos dokumentus nebija iespējams līdz galam sagatavot, tādēļ to saskaņošana ilgs līdz jūnija sākumam.
Parakstītais memorands paredz sadarbību kultūrpolitikas veidošanā un vairāku konkrētu jautājumu risināšanā, kas būs atrunāti pielikumos. Viens no pielikumiem paredz Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas optimālā modeļa izstrādi, atgriežoties pie fonda neatkarības principa, otrs pielikums būs veltīts stratēģijas un platformas "Radošā Latvija" izstrādei un grupas iesaistei tā sagatavošanā, savukārt trešais pielikums paredzēs radošās personas likumu izstrādi, pirmo posmu paredzot šajā gadā, bet akcentu liekot uz 2013.gadu, vēstīja Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Ieva Struka.
Tāpat jāatrod modelis, kā definēt sadarbības padomes statusu, Kultūras alianses deleģēto pārstāvju tiesības un pienākumus, tam pretī iekļaujot arī Kultūras ministrijas un nacionālās apvienības tiesībām un pienākumiem.
Turpmāk vismaz reizi mēnesī iecerēta tikšanās ar Kultūras alianses, Kultūras ministrijas un nacionālās apvienības pārstāvjiem, kā arī jāatrisina kultūras ministra padomnieka vieta, kuru pildīs sadarbības padome - trīs Kultūras alianses deleģēti pārstāvji, kas pārstāvēs Latvijas radošās savienības, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju un biedrību "Laiks kultūrai" jeb valsts kultūras institūciju vadītājus.
Struka minēja, ka Kultūras alianses deleģētie pārstāvji tiks paziņoti jūnija sākumā, kad būs saskaņoti arī visi memoranda pielikumi.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars pirms memoranda parakstīšanas pauda, ka ikvienu procesu var vērtēt pēc rezultāta. "Memoranda parakstīšana ir zināms rezultāts, bet tas nav gala rezultāts, tomēr tas ir svarīgs posms lielāka mērķa sasniegšanai. Katram cilvēkam, personībai un katrai organizācijai, ja kaut ko aizstāv un kvēli tam tic, sastopoties ar līdzīgi domājošiem noteikti ir viedokļu apmaiņa. Ir arī tāda viedokļu apmaiņa, kur ir dzirksteles, taču būtiskākais ir rezultāts. Lai kādas process ir bijis, galvenais ir rezultāts, un es ļoti ceru, ka, balstoties uz šo dokumentu, pareizais virzies tiks turpināts, lai aizstāvētu un glābtu to, kas ir Latvijas valsts un nacionālās identitātes pamatā - mūsu valsts un tautas kultūra," sacīja Dzintars.
Biedrības "Laiks kultūrai" valdes priekšsēdētājs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis skaidroja, ka finansējuma samazinājums kultūrai par 50% un dažās kultūras apakšnozarēs vēl lielāks piedzīvotais samazinājums radīja bažas, tādēļ kultūras profesionāļi saliedējās kopīgam darbam.
"Ir svarīgi sekot līdzi, lai reformas kultūrā būt pārdomātas un izdiskutētas. Vajadzētu cīnīties par to, ka netiek pieļauti īslaicīgi eksperimenti, kas vājina sasniegto. Ļoti nepieciešams ir veidot profesionālu un atklātu diskusiju platformu kultūras aizstāvēšanai. Ceru, ka šis memorands un to dialogu sekmēs, kā arī ceru, ka kopīgi darbojoties nonāksim pie labākiem rezultātiem un nesaprašanās pārvarēšanas," vēstīja Dambis.
Struka norādīja, ka kultūra pēdējos 20 gadus ir nonākusi diezgan kritiskā situācijā un, iespējams, tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ samilza situācija kultūras nozarē.
"Ļoti ceru, ka ar plašāku kultūras nozaru pārstāvju iesaistīšanos kultūrpolitikā un sadarbībā ar Kultūras ministriju mēs varēsim izdarīt konkrētu, šobrīd kultūrai izšķiroši svarīgus darbus. Es atļaušos Latvijas kultūru salīdzināt ar Latvijas ceļiem, abiem bija speciālie budžeti, abiem tie tika atņemti, un, ja jūs gribat zināt, kas notiek Latvijas kultūrā, tad paskatieties uz Latvijas ceļiem. Es domāju, ka ir jālāpa abas lietas, gan ceļi, gan Latvijas kultūra," sacīja Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja.
Šī ir pirmā reize, kad Kultūras ministrija ir aicinājusi par kultūras ministra padomniekiem kļūt pārstāvjus no Kultūras alianses, kas apvieno visu kultūras nozari. Tas ļaus nepastarpināti komunicēt ar kultūras nozares profesionāļiem, apzināt būtiskākos izaicinājumus un efektīvi risināt nozares aktuālākos jautājumus, kas saistīti ar finansējuma piesaisti, izvirzot konkrētus mērķus un prioritātes, iegūstot kultūrai kā prioritātei adekvātu finansējumu.
Dzintars skaidroja, ka memoranda parakstīšana neizslēdz iespēju, ka turpmākajā darba procesā var būt arī strīdi, taču parakstītais dokuments paredz formātu, ka visi mērķu sasniegšanai strādā kopā kā komanda.
Struka minēja, ka vēlētos, lai šodien parakstītajam dokumentam būtu arī pēctecība, proti, mainoties ministriem vai kultūras nozaru vadītājiem, jaunie neatteiktos no sagatavotās platformas.