Vērtēs LIAA direktora Ozola darbu

Šodien notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola darba un tā rezultātu vērtēšanas komisijas sēde, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Komisijas vadītājs ir EM valsts sekretārs Juris Pūce, un tajā līdz ar EM pārstāvjiem iekļauti arī Tieslietu ministrijas un uzņēmēju organizāciju pārstāvji.

Pēc EM pārstāvju sacītā, LIAA direktora darba novērtēšanas komisiju 2011.gada novembrī apstiprināja Ministru kabinets, lai saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ne retāk kā reizi divos gados novērtētu ierēdņu darbu. Iepriekšējā Ozola vērtēšana notika 2009.gada novembrī.

Ņemot vērā komisijas locekļu aizņemtību un nepieciešamību rast kalendāros vienotu laiku komisijas sēdes norisei, tā tika sasaukta tikai šīs nedēļas beigās. Ministrijā uzsvēra, ka komisijas sēdes norises laikam nav nekādas saistības ar faktu, ka Ozols šonedēļ vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar pierādījumiem par augstu valsts amatpersonu iespējamu personisku ieinteresētību atdot valsts funkcijas privātam uzņēmumam un spiediena izdarīšanu uz LIAA vadītāju.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" apliecināja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe, Ozols nav vērsies pie ministra, lai informētu par EM amatpersonu un ierēdņu iespējamu negodprātīgu rīcību kādā gadījumā.

"Ozols nav sniedzis arī izsmeļošāku atbildi par viņa publiskajā telpā izteikto bažu pamatojumu, norādot, ka šādu informāciju sniegs tiesībsargājošajām iestādēm. To viņš saskaņā ar mediju ziņoto arī ir izdarījis, vakar vēršoties KNAB. Patlaban ir jāļauj tiesībsargājošajām iestādēm strādāt, veikt visas nepieciešamās procesuālās darbības un gadījumu izmeklēt. EM sadarbosies un sniegs nepieciešamo informāciju tiesībsargājošajām institūcijām, lai nodrošinātu lietas raitu izmeklēšanu," teica Grūbe.

Pavļuts saistībā ar Ozola vēršanos KNAB uzdevis veikt dienesta pārbaudi par EM amatpersonu un ierēdņu iespējamu negodprātīgu rīcību.

Jau ziņots, ka LIAA vadītājs Ozols, 14.maijā, vērsies KNAB ar pierādījumiem par augstu valsts amatpersonu iespējamu personisku ieinteresētību atdot valsts funkcijas privātam uzņēmumam un spiediena izdarīšanu uz LIAA vadītāju, aģentūrai LETA sacīja Ozols.

Jautāts, par kurām valsts amatpersonām viņš ir sniedzis informāciju KNAB, Ozols sacīja, ka vārdus nenosauks, lai izvairītos no tiesāšanās par goda un cieņas aizskaršanu.

Tāpat Ozols noliedza iespējamību, ka pēc šāda iesnieguma varētu zaudēt LIAA vadītāja amatu. "Iesniegumā KNAB ir pietiekami skaidri saskatāms, ka nav runa par iekšēju konfliktu, bet par noziegumu, līdz ar to šo amatpersonu vēršanās pret mani nebūs iespējama. Pieļauju, ka pēc kāda laika varētu sekot jauns kritikas vilnis LIAA virzienā, taču domāju, ka vainīgās personas pagaidām nogaidīs," sacīja Ozols.

Viņš piebilda, ka iesniegumā KNAB ir runa par vairākiem līgumiem ar vienu no lielākajiem Latvijas auditoru birojiem, kuru viņš atteicās nosaukt, kas kopsummā pārsniedz vienu miljonu latu.

Kā rakstīja "Neatkarīgā", koruptīvajās darbībās, iespējams, iesaistītas gan Ministru prezidenta biroja, gan Ekonomikas ministrijas amatpersonas.

Latvijas Televīzijas raidījumā "Jauna nedēļa" Ozols iepriekš atklāja, ka viņa vadītajai aģentūrai ticis uzdots slēgt līgumu, "kas nav ne pēc jēgas, ne pēc nepieciešamības, ne pēc cenas svarīgs valstij". Konkrētu spiediena avotu viņš gan nenosauca, taču raksturoja to kā ļoti augstu valsts amatpersonu. Savukārt vēl pirms tam intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka naudas medītājs un politiskā atbalsta saņēmējs ir starptautiskā auditorkompānija "Ernst&Young". Par viena pētījuma rezultātu jākļūst nākamajam - finansiāli daudz ietilpīgākam.

Ozola traktējumā šis ir stāsts par mēģinājumu no valsts izblēdīt vairāk nekā miljonu latu, taču, ja konkrētais gadījums nav izņēmums, bet noziedzīga sistēma, iespējams, par vēl lielākām summām. Ar apšaubītajiem darījumiem saistītajos dokumentos, arī e-pasta sarakstē, kas nonākusi laikraksta "Neatkarīgā" rīcībā, parādās vairākas iespējamās atslēgas personas - Pūce, Ministru prezidenta padomnieks tautsaimniecības jautājumos Gints Freimanis, Dombrovskim tieši pakļautā Pārresoru koordinācijas centra eksperts Jānis Zvīgulis.

Svarīgākais