Žurnālisti sašmucējas ar izbirušo alu

© F64 Photo Agency

Uzņēmums Cido Grupa pirmdien uz Salu tilta notikušās alus orģijas neuztver tik saasināti kā mediji, kas šīs orģijas iemūžināja, arī savu kolēģu piedalīšanos tajās. No kravas mašīnas izbirušās pudeles jebkurā gadījumā netiktu mazgātas un vestas uz veikalu.

Juriste Inese Lielpinka skaidro, ka bojāts iepakojums automātiski nozīmē preces tālāku iznīcināšanu. Tāpēc arī iedzīvotājus, kas notikuma vietā azartiski krāmēja veselās pudeles savās somās, uzņēmums vairās dēvēt par zagļiem. «Šo jautājumu lai skaidro policija,» saka juriste. Policijas viedoklis gan ir stingrs – zādzība paliek zādzība neatkarīgi no apstākļiem, kādos tā izdarīta. Un teorētiski par to pienākas sods līdz pat diviem gadiem cietumā.

Lielāko rezonansi satiksmes negadījuma atspoguļojumā izpelnījies fakts, ka bezmaksas alu bija sakārojies arī mediju cilvēkiem un tie, kas ikdienā piesauc morāli, paši rīkojās amorāli.

LTV raidījums Panorāma nofilmēja, kā izbirušās alus pudeles uz mašīnu stiepj kanāla 3+ raidījuma Kriminal+ operators Juris Teivāns. Citos kadros redzams, kā žurnālists Andrejs Hramcovs rosās ap pudelēm un krāmē kasti. Pēc tam tas tika parādīts ēterā. Sižeta autore žurnāliste Aija Kinca uzsver, ka šai gadījumā nav pamata runāt par kaut kādu karu starp konkurējošiem medijiem: «Ja to būtu darījuši bomži, nu dievs ar viņiem. Bet to darīja žurnālisti, kas ikdienā stāsta par likumpārkāpumiem un sodu! Tā ir dubultmorāle – viņi paši kļuva par marodieriem!»

Darba devēji abus alus cienītājus nolēmuši sodīt ar rājieniem un 20% maija algas samazinājumu. To, ka rīkojušies aplami, viņi atzīst. Vienīgais piesauktais attaisnojums – neveiksmīgais alus vedējs, pats šoferis, paaicinājis ņemt alu, jo tāpat jau to nīcināšot laukā. Tikmēr raidījuma Kriminal+ producents Andris Rubīns komandas rīcību atzīst par pilnībā neattaisnojamu. Žurnālisti tā rīkoties nedrīkstēja nekādos apstākļos. Tomēr viens neskaidrs jautājums viņam esot palicis – kādēļ kolēģi no Latvijas Televīzijas tā vietā, lai nekavējoties novērstu pamanīto pārkāpumu vai vismaz informētu kanāla vadību, ka tās padotie dara muļķības, vienkārši filmējuši notiekošo: «Viņi nevis aizrādīja, bet uztaisīja sensāciju.» Žurnāliste Aija Kinca notikuma vietā pati nebija, taču operatoram ticis dots skaidrs uzdevums: «Teicu, lai filmē visus, kas zog.» Diemžēl izrādījās, ka zog arī kolēģi. Kāpēc kolēģis kolēģim nevarēja aizrādīt, tomēr nav skaidrs.

Jāpiebilst – šis nav pirmais gadījums, kad zagšanas fakts tiek salīdzinoši pretrunīgi uztverts – līdz pat šaubām, vai to vispār var uzskatīt par zādzību. 2008. gadā līdzīgi izgāja kādam ugunsdzēsējam. Rīgā, Lienes ielā, aizdegās divstāvu māja. Ugunsgrēku nodzēsa, bet lielāku uzmanību par pašu degšanu izpelnījās kāds amatiervideo. Aculiecinieks nofilmēja, kā ugunsdzēsējs iznāk no izglābtās ēkas ar kaudzīti frotē dvieļu azotē, acīmredzot – grasījās kaut ko slaucīt. Par notikušo tika sākta izmeklēšana, viņu jau grasījās atlaist no darba, taču Iekšlietu ministrija attaisnoja. Beigās ugunsdzēsējs tomēr nolēma atvaļināties. Dvieļu zagļa reputācija vilkās līdzi. Tagad ugunsdzēsējiem ir kategoriski aizliegts jebko ņemt notikumu vietās, pat ja runa būtu par lupatām.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais