Neraugoties uz darba devēju, arodbiedrību un reģionu iebildumiem, valdība vakar akceptēja pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanu.
Sociālie partneri gan negrasās atkāpties un pirms jautājuma virzīšanas Saeimā atkārtoti tiksies ar politiķiem, tikmēr Latvijas pašvaldības uzsver: valdības lēmums tām radīs milzīgus zaudējumus, tādēļ ir jāmeklē veids, kā kompensēt ienākumu mazināšanos.
Ministru kabinets vienojies no 1. jūlija par 1% samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet no 2013. gada 1. janvāra – arī iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Valdības plāns, kas vēl jāakceptē parlamentam, tāpat arī paredz, ka nākamajos trijos gados IIN lejupslīde turpināsies līdz 20% likmei. Atbalstu nodokļu samazināšanai vakar pauda arī starptautisko aizdevēju pārstāvis Marks Grifits, pēc viņa domām, jo īpaši apsveicama ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Arī PVN likmes kritums, pēc viņa vārdiem, ir lietderīgs, jo šis nodoklis tika būtiski paaugstināts tieši krīzes laikā, taču eksperts brīdināja, ka šāds solis var veicināt inflāciju.
Lai gan kopumā nodokļu sloga samazināšana būs atspaids gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, var izrādīties, ka ar vienu roku dod, taču ar otru atņem, jo trauksmi par gaidāmajām izmaiņām ceļ Latvijas pašvaldības.
Pašvaldības, kuru budžetos nonāk lielākā daļa jeb 80% no IIN ieņēmumiem, brīdina, ka nav gatavas atteikties no tik būtiskām finansēm un meklēs risinājumus, kā šo iztrūkumu kompensēt. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Brīvo arodbiedrību savienība negrasās atkāpties un, neraugoties uz valdības lēmumu, aicinās koalīciju uz tikšanos, lai vēlreiz izteiktu savas pretenzijas.
Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka, samazinot IIN par vienu procentpunktu, budžeta ieņēmumi nākamgad saruks par 33 miljoniem latu, 2014. gadā – par 98 miljoniem, bet 2015. gadā – par 173 miljoniem latu. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Neatkarīgajai uzsvēra, ka, runājot par tik milzīgām summām, pašvaldību maki izjutīs pat viena procenta samazinājumu, bet triju gadu laikā iecerētais 5% samazinājums būs katastrofāls, ja vien valdība nepiedāvās risinājumu iztrūkuma aizpildīšanai. Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs paudis sašutumu, ka valdība grib uz reģionu rēķina izpatikt iedzīvotājiem, solot mazināt nodokļus.
Līdzīgas bažas izteicis arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) un Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs).
Kā vienu no kompensācijas variantiem LPS vadītājs min nodokļa ieņēmumu proporcijas pārdali starp valsti un pašvaldībām, palielinot 80% daļu, kas pašreiz nonāk pašpārvalžu kasēs. Jāpiebilst, ka vēsturiski starp valsti un pašvaldībām bijušas dažādas proporcijas IIN sadalē, t.i., reģionu makos ir nonākuši no 72 līdz pat 83%.
Lai gan vakar valdības sēdē tika atzīts, ka proporcijas maiņa ir apsverama iniciatīva, tomēr maz ticams, ka valsts būs ar mieru visu nodokļa samazināšanas smagumu nest tikai uz saviem pleciem. Politiskajos gaiteņos neoficiāli izskan viedoklis, ka pašvaldībām, aizlāpot IIN samazinājumu, būtu nevis jāpretendē uz valsts daļu, bet jāizlīdzas par lielākiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa. Pašlaik katrai pašvaldībai ir tiesības individuāli noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 0,2 līdz 3% no īpašuma kadastrālās vērtības. Ņemot vērā iedzīvotāju zemo maksātspēju, kā arī atbalstot maznodrošināto grupas, vairākums pašvaldību līdz šim centušās likmi noteikt vidēji augstu, kas nozīmē, ka šajā jomā ir liela naudas iekasēšanas rezerve. Uz iedzīvotāju maku rēķina gan.
A. Jaunsleinis Neatkarīgajai apliecināja, ka saredz valdības gatavību pārdalīt IIN proporciju par labu pašvaldībām un šā jautājuma apspriešanai viņš šodien tiekas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu.