Netiek izslēgts, ka līdz ar Francijas prezidenta maiņu varētu mainīties Eiropas Savienības smagsvaru attieksme pret ilgi apspriesto fiskālās disciplīnas politiku. Tikmēr Latvija, neraugoties uz mainīgajām noskaņām Eiropā, turpina iesākto un šodien Saeimā gatava konceptuāli atbalstīt taupības mehānisma principus.
Kā zināms, Francijā prezidenta amatā nonācis sociālistu kustības līderis Fransuā Ollands, kurš pretēji savam priekšgaitniekam Nikolā Sarkozī pauž asu kritiku Vācijas virzītajai fiskālās disciplīnas idejai. Vakar jaunievēlētais Francijas prezidents vien dažas stundas pēc inaugurācijas devās pirmajā darba vizītē, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, demonstrējot kategorisku vēlmi atsākt diskusiju par fiskālās disciplīnas līgumu. F. Ollands norādījis, ka vispārējā taupība, kas līdz šim tika ievērota, cīnoties ar eirozonas parādu krīzi, nav attaisnojusies, tādēļ taupības politika būtu jābeidz.
Mācoties no smagās ekonomiskās krīzes, kurā eirozonas valstis nonāca arī neapdomīgās saimniekošanas dēļ, ES vēlas turpmāk piespiest dalībvalstis ievērot visiem vienādus budžeta plānošanas principus, izvairoties no pārmērīgas naudas izšķiešanas. Marta sākumā 25 ES dalībvalstu premjeri jau parakstīja fiskālās disciplīnas līgumu, kas tālāk jāakceptē katras atsevišķās valsts parlamentiem. Zināms, ka līgumam nepievienosies Lielbritānija un Čehija, kas abas kategoriski iebilst pret turpmāku taupīšanu.
Savukārt spēcīgākā jaunās kārtības aizstāve ir Vācija, kurai krīzes apstākļos nācās būt par galveno donoru bankrota priekšvakarā nonākušajām dalībvalstīm. Taupības oponenti norāda, ka Eiropa nespēs atsākt izaugsmi, ja nestimulēs savu valstu ekonomikas. Savukārt fiskālās disciplīnas aizstāvji uzsver: daudzas valstis pierādījušas, ka neprot domāt stratēģiski, un dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Lai šī bēdīgā pieredze neatkārtotos, jārada mehānisms, kas visas eirozonas valstis piespiestu saimniekot pragmatiski un tērēt tikai nopelnītu naudu.
Starp tiem, kuri glābiņu saskata piesardzībā, ir arī Latvija. Šodien Saeimas darba kārtībā iekļaus Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Atbildīgās Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš Neatkarīgajai atzina, ka, neraugoties uz jaunām vēsmām Eiropā, Latvija virzās pati sev svarīgā virzienā. «Neraugoties uz Francijas noskaņojumu, maz ticams, ka fiskālās disciplīnas ideja tiks atcelta vai būtiski mainīta. Iespējams, parādīsies jauni papildinājumi un variācijas, taču Latvija ir izdarījusi savu izvēli un gatava ratificēt līgumu, kā to jau izdarījušas Portugāle, Grieķija un Slovēnija,» pauda O. Ē. Kalniņš, piebilstot, ka šāds balsojums ES apliecināšot, ka Latvija ir atbildīga valsts.
«Pirms nākamā gada pavasarī plānotā lēmuma par eirozonas paplašināšanu Latvijai ir būtiski demonstrēt spēju būt pragmatiskai,» sacīja O. Ē. Kalniņš. Viņš arī uzsvēra, ka Ārlietu komisija un Saeimas Juridiskais birojs par vispareizāko uzskatījis nosacījumu, ka līgums šodien konceptuāli jāatbalsta ar divām trešdaļām no klātesošo deputātu balsīm. «Ja tas izdosies, tad 31. maijā līdzīgā kārtībā šis līgums varētu tikt pieņemts arī galīgajā lasījumā,» pauda parlamentārietis.
Latvijas parlaments sācis darbu arī pie jaunā Fiskālās disciplīnas likuma, ko pašlaik gatavo jau otrajam lasījumam. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, komentējot to, vai Latvijai nebūtu jāiepauzē ar jaunā likuma veidošanu, lai pavērotu norises Eiropā, akcentēja: «Latvija šo likumu neveido Eiropai, bet gan pati sev. Līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijas politiķiem mēdz būt grūti vienoties racionāliem lēmumiem, kompromisiem un apdomīgai saimniekošanai. Tādēļ šis likums disciplinēs valsts ekonomisko vidi un novērsīs to, ka katra jauna valdība populistiski sāk izšķiest naudu. Turklāt šā likuma veidošana nav tieši saistīta ar to, kad, vai un kā dalībvalstis ratificēs līgumu,» komentēja J. Reirs.