Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no 1.jūlija tiks samazināta par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 22% uz 21%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 25% uz 24% - tiks samazināta no nākamā gada 1.janvāra, paredz šodien valdībā atbalstītie likumu grozījumi.
Lai gan valdības sēdē virkne nevalstisko organizāciju pārstāvju izteica kritiku valdības iecerēm, ministri bija vienisprātis par grozījumu nepieciešamību.
Asākos iebildumus izteica Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš norādīja, ka, veicot tik nozīmīgas izmaiņas nākamajos trīs gados, jābūt atbildēm uz neskaitāmiem jautājumiem. Viņš teica, ka pašvaldības nav iebildušas pret darbaspēka nodokļa samazināšanu, taču tas sastāv ne tikai no IIN, bet arī no sociālā nodokļa. Uz to gan tika norādīts, ka patlaban pastāv problēmas ar sociālā budžeta sabalansēšanu vidējā termiņā, turklāt nākamgad "nekāda graujoša fiskālā ietekme nedz uz valsts, nedz pašvaldību budžetiem nav paredzama".
Pašvaldības arī uzskata, ka ar šo lēmumu tiek sagrautas to iespējas attīstīt savu teritoriju. Iztrūkumu, to ieskatā, nevar aizstāt ne ar kādām dotācijām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) aicināja pašvaldības domāt ilgtermiņā un ne tik daudz skatīties uz "pieciem latiem rīt", bet gan uz to, ka nodokļu izmaiņas ir būtisks faktors ēnu ekonomikas apjoma samazināšanā, kā arī eksportspējīgo uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanā. Viņaprāt, jādomā par nodokļu bāzes palielināšanu pašvaldībām. "Ja neko nedarīsim, tad pašvaldības varēs izslēgt gaismu savās teritorijās," piebilda ministrs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ministriem atgādināja par organizācijas piedāvātajām izmaiņām, kas paredz samazināt IIN radikālāk, taču daļu no šī nodokļa piesaistīt veselības maksājumam. Attiecībā uz PVN LDDK uzskatot, ka samazinājums būtu selektīvi piemērojams tām jomām, kas var ietekmēt gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, piemēram, elektroenerģijai, siltumam.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka piedāvājumu bijis daudz, taču Finanšu ministrija konceptuāli neatbalstot samazināto likmju skaita palielināšanu pēc tam, kad tas samazināts. Viņš arī norādīja: kad notiek diskusijas par nodokļu samazināšanu, cilvēki ir radošāki un katram savs piedāvājums, līdz ar to teju vieglāk bijis, kad tika runāts par nodokļu paaugstināšanu. Viņš atminējās, ka savulaik, kad PVN likme tika paaugstināt līdz 22%, daudzi norādījuši, cik tas ir "šausmīgi un briesmīgi", taču tagad, kad ir fiskālā telpa to samazināt, PVN, izrādās, ir tik "skaists nodoklis".
Premjers sēdes laikā piedāvāja Reformu partijas ministriem atteikties no darba spēka nodokļu samazināšanas, ņemot vērā izskanējušo kritiku, tomēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) teica, ka tas iespējams tikai komplektā ar PVN likmes izmaiņām. Viņš norādīja, ka nodokļu izmaiņas būs skaidrs signāls, ka valsts ekonomika atkopjas, un, viņaprāt, tas jāsūta nekavējoties.
Valdība šodien vienojās, ka tiks meklēts kompensējošs mehānisms pašvaldībām, kurām IIN likmes izmaiņu dēļ radīsies zaudējumi. Viens no mehānismiem varētu būt IIN ieņēmumu pārdale starp valsti un pašvaldībām.
Tāpat valdība vienojās, ka diskusijās par plānoto neapliekamā minimuma paaugstināšanu un atvieglojumu palielināšanu personām ar apgādājamajiem lielāka prioritāte tiks piešķirta pēdējiem minētajiem.
Grozījumi likumā par IIN paredz, ka trīs gadu laikā IIN likme tiks samazināta par pieciem procentpunktiem - no pašreizējiem 25% līdz 20%. Paredzēts, ka no 2013.gada 1.janvāra IIN likme būs 24%, 2014.gadā tā būs 22%, bet 2015.gadā - 20%.
Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas, skaidro likuma grozījumu autors Finanšu ministrija (FM).
FM aprēķini rāda, ka 2013.gadā, samazinot IIN par vienu procentpunktu, budžeta ieņēmumi būs par 33,2 miljoniem latu mazāki. Šim aprēķinam par pamatu ņemti IIN ieņēmumi no darba un citiem ienākumiem, neņemot vērā IIN ieņēmumus no kapitāla ienākumiem.
2014.gadā samazinātās IIN likmes dēļ valsts budžeta ieņēmumi būs kopumā par 98,1 miljonu latu mazāki, bet 2015.gadā - par 173,3 miljoniem latu mazāki, prognozē FM.
Savukārt PVN likmes samazināšana no 22% līdz 21% no šā gada 1.jūlija šogad no budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet nākamgad - 40,5 miljonus latu. Tomēr FM sagaida, ka šā gada budžeta likumā apstiprinātais ieņēmumu plāns tiks izpildīts, ko nodrošina sasniegtā pārpilde gada pirmajā ceturksnī. Aprēķinos iekļautas prognozējamās patēriņa pozitīvās izmaiņas, norāda FM.
Ministrija skaidro, ka likuma par PVN grozījumu mērķis ir samazināt PVN standartlikmi, lai tuvinātu PVN likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm, kas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem.
Patlaban Lietuvā PVN standartlikme ir 21%, Igaunijā - 20%.
FM norāda, ka prognozējams patēriņa pieaugums šā gada otrajā pusē un turpmākajos gados, līdz ar to varētu palielināties ieņēmumi valsts budžetā, kas daļēji kompensētu ar PVN standartlikmes samazināšanu saistīto potenciālo ieņēmumu samazinājumu.
FM arī atzīmē, ka PVN standartlikmes samazināšana varētu būt viens no apstiprinājumiem Latvijas iziešanai no ekonomiskās krīzes. Nodokļu sloga samazināšana varētu mazināt inflācijas ietekmi, veicināt patēriņa pieaugumu un pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbību.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) pauž gandarījumu par valdības lēmumu, norādot uz ieguvumiem valsts budžeta iestādēm, kā arī iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem: "Lēmumu par PVN samazināšanu īpaši izjutīs valsts iestādes, kuras ilgstoši cīnās ar nepietiekamu finansējumu, piemēram, sociālās aprūpes centri, - jau šī gada budžeta ietvaros tām palielināsies naudas līdzekļi, kurus novirzīt neatliekamām vajadzībām."
Ministre arī uzsver, ka IIN samazināšanu īpaši izjutīs iedzīvotāju grupas ar zemākiem ienākumiem, kuru maciņos ir svarīgs katrs lats. "Trīs gadu laikā sasniegtā 20% likme IIN būs būtisks atspaids ikvienam nodokļu maksātājam," norāda Viņķele.
Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie vēl būs jāpieņem Saeimā.
Jau ziņots, ka iecerēto nodokļu samazināšanu paredzēts parlamentā virzīt steidzamības kārtā, likumprojektus pieņemot divos lasījumos.