Liels bija tiesājamā Aivara L. izbrīns, kad viņš, ieradies Rīgas Ziemeļu rajona tiesā, lai pirms 12. aprīlī paredzētās tiesas sēdes iepazītos ar lietas materiāliem, tajos jau atrada arī tiesneša Viestura Gaidukēviča vārdā sagatavotu tiesas lēmumu, vēsta pietiek.com.
Tieslietu ministrija šādu tiesas praksi sauc par ārkārtēju un nepieļaujamu, taču pagaidām vēl nav zināms ne tas, kā tieši ministrija rīkosies konkrētajā gadījumā, ne tas, vai tiesnesis Gaidukēvičs pats apzinās situācijas nopietnību un ir pieņēmis viņam izteikto noraidījumu šajā lietā.
Aivaru L. (Pietiek rīcībā ir visi šī cilvēka personas dati) Ceļu policija šā gada 23. martā bija aizturējusi par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (1,3 promiles), un līdz ar to viņam 12. aprīlī vajadzēja stāties Rīgas Ziemeļu rajona tiesas priekšā.
Pirms tiesas sēdes viņš bija ieradies tiesā, lai personiski iepazītos ar lietas materiāliem, un ar izbrīnu secinājis, ka tajos jau atrodas tiesneša Gaidukēviča vārdā sagatavots lēmums.
Kaut arī sēde vēl nebija notikusi, dokumentā jau bija norādīts, ka „tiesas sēdē A.L(..). sevi par vainīgu inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā, ko apliecināja ar parakstu tiesas sēdes protokolā, norādīja, ka izdarīto nožēlo un turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs”.
Tāpat Aivars L. no šī dokumenta jau pirms tiesas sēdes uzzināja, ka tiesnesis viņam piespriedīs administratīvo arestu uz piecām diennaktīm, 600 latu naudas sodu un autotransporta vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem, kā arī atpūtas kuģa vadīšanas tiesību iegūšanas aizliegumu uz diviem gadiem.
Pēc jurista ieteikuma Aivars L. uz tiesu iepazīties ar lietas materiāliem iepazīties devies atkārtoti un šoreiz sagatavoto tiesas nolēmumu arī nofotografējis, - dokumenta fotoattēli nav izdevušies īpaši kvalitatīvi, taču tajos redzamo dokumentu autentiskums faktiski nav apšaubāms.
Neraugoties uz to, pagaidām nav zināms, vai tiesnesis Gaidukēvičs saistībā ar šiem faktiem ir pieņēmis viņam izteikto noraidījumu. Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ceturtdien nevēlējās sniegt savu komentāru par notikušo, un nav arī zināms, kādas darbības tiks veiktas saistībā ar šo gadījumu. Tikmēr ministrijas oficiālais viedoklis jau ir skaidrs – „konkrētais gadījums ir ārkārtējs un nav pieļaujams, un ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām”.
„Spēkā esošo procesuālo tiesību aktu prasības nosaka, kādiem materiāliem ir jābūt lietā. Savukārt tiesas lietvedības kārtošanas kārtība nosaka, kādā kārtībā tiesas lietu veido. Attiecīgi norādām, ka nolēmuma projekts nav uzskatāms par lietas materiālos ietilpstošu dokumentu un līdz ar to nekādā gadījumā nedrīkst atrasties lietā,” Pietiek apliecināja ministrijas preses sekretāre Ksenija Novikova.
„Līdz ar to Tieslietu ministrija pastiprināti vērsīs tiesu uzmanību uz tiesu lietu vešanas un kārtošanas noteikumu prasību ievērošanu, kā arī uz apstākli, ka tiesas darba dokumentu projektu un jebkādu citu normatīvo aktu prasībām neatbilstošu materiālu uzglabāšana lietās nav pieļaujama.”