Lieģis saskata lielu potenciālu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu turpmākajai sadarbībai aizsardzības

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu turpmākajai sadarbībai aizsardzības jomā ir liels potenciāls, šodien, piedaloties Helsinkos, Somijā, notikušajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē, norādīja aizsardzības ministrs Imants Lieģis.

Lieģis uzsvēra, ka Igaunija, Latvija un Lietuva pēc neatkarības atjaunošanas ir bijušas īpaši ieinteresētas Baltijas valstu aizsardzības sadarbības stiprināšanā, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente Vineta Kleine.

"Iekļaujoties plašākā Ziemeļvalstu-Baltijas valstu formātā, mēs esam padziļinājuši savu sadarbību, turklāt tai ir vēl liels neizmantots potenciāls. Īpaši aktuāli tas ir pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos, kad tiek samazināti aizsardzībai atvēlētie budžeti un ir jāmeklē jaunas iespējas, kā, samazinot izdevumus, neietekmēt bruņoto spēku kaujas spējas," sacīja aizsardzības ministrs.

Lieģis sanāksmes dalībniekus informēja par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iniciatīvas koordinācijas vadības grupas, ko šogad vada Latvija, paveikto.

Veicinot Gruzijas, Ukrainas un Rietumbalkānu valstu spējas sekmīgi īstenot aizsardzības sektora reformas, par īpaši veiksmīgu tiek uzskatīta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iniciatīvas koordinācijas vadības grupas uzņemšanās Gruzijā vadīt profesionālās attīstības programmu, kas orientēta uz Gruzijas Aizsardzības ministrijas civilā personāla izglītošanu.

Sanāksmē aizsardzības ministri pārrunāja arī drošības situāciju reģionā, jo īpaši saistībā ar nesen notikušajām mācībām Baltijas un Ziemeļvalstu pierobežā. Ministri atzinuši, ka mācību norise un raksturs ir piesaistījis visu klātesošo valstu uzmanību.

Vienlaikus Aizsardzības ministri vienojās, ka tiks analizēti un izstrādāti kopēji rīcības priekšlikumi koordinētai reģionālajai politikai Afganistānā.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksme Helsinkos, Somijā, notika no 4. līdz 5.novembrim. Tajā piedalījās Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri un Īslandes Ārlietu ministrijas Aizsardzības departamenta direktors.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais