Krāslavā slēgs uzņēmējdarbību

Pašreizējā Eiropas budžeta plānošanas periodā naudas atlicis pārāk maz, lai ar tās palīdzību būtiski ietekmētu rezultātus gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Tomēr arī šo mazumiņu valdošā koalīcija var nedot tām pašvaldībām, kurās vēlētājiem ir nepareiza politiskā piederība.

Nule izbrāķēts Krāslavas pieteikums galvenās tranzītielas glābšanai. Arī tās turpinājumam – steidzami glābjamajam ceļam P–62, kas ir svarīgākā vietējās uzņēmējdarbības artērija – naudas nav. Tā vietā uzņēmums Latvijas valsts ceļi piedāvā līdztekus maksimālā ātruma ierobežojumam 50 km/h un zīmei Nelīdzens ceļš uzstādīt arī braukšanas aizliegumu kravas automašīnām. Vietējie uzņēmēji šo zīmi sapratuši – jūs te neesat vajadzīgi.

Pašvaldībai atsūtītajā paziņojumā gandrīz tā arī pateikts: «VAS Latvijas valsts ceļi Latgales reģiona Dagdas nodaļa (..) izvērtēs nepieciešamību dotajā ceļa posmā ieviest satiksmes ierobežošanas pasākumus – transportlīdzekļu masas ierobežojumus –, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības veikšanu un attīstību Krāslavas novadā.»

Runa ir par nepilnus astoņus kilometrus garu ceļa posmu, kas uzņēmējiem ir vitāli svarīgs. Krāslavas novada mērs Gunārs Upenieks stāsta, ka nesen te granulu ražotni atvēris uzņēmums Latgran, kravas mašīnas brauc no Krāslavas piena un uz to, tāpat ceļš nepieciešams apkaimes kokapstrādes uzņēmumiem un zemniekiem, kas arī lieto smago tehniku.

Formāli šis Krāslavas ceļš krīt ārā no ceļu būves prioritāšu sarakstiem tādēļ, ka satiksmes intensitātes rādītāji nav pietiekami augsti un arī sabrauktu cilvēku neesot – bet kur tad tie radīsies, ja asfalta segums ir tādā stāvoklī, ka mašīnām jābrauc teju cilvēka gaitā.

Uzņēmuma Krāslavas piens direktors Aleksejs Krivenko visvairāk sašutis par valdības divkosību. Vārdos Latgale saņem vislielāko atbalstu un izpratni, bet darbos – tai bāž sprunguļus riteņos. «Tas ir absurds!» Katru dienu no mātes uzņēmuma Preiļos uz Krāslavu ceļo izejvielas un dienas beigās atpakaļ – gatavā produkcija. Gadā neto apgrozījums ir pieci miljoni tonnu. Šobrīd uzņēmums vēl paplašinās, nodrošinot darbu kopumā 80 cilvēkiem. Ja ceļam tiks uzlikts svara ierobežojums, mašīnām nāksies braukt caur Daugavpili, un tas nozīmē papildu 70 kilometru.

Fonda ERAF aktivitātei Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās pieteiktais Aglonas ielas posms palicis trešais aiz strīpas. Iespējams, savu lomu te nospēlēja arī Krāslavas vadības politiskā piederība opozīcijā esošajiem zaļzemniekiem, kas pašreizējā politiskajā kontekstā nav labvēlīgs fons izprotošas attieksmes saņemšanai no Satiksmes ministrijas. Novada mērs G. Upenieks pauž neizpratni, kādēļ vispār pašvaldībām, pretendējot uz finansējumu ceļiem, jākonkurē savā starpā kā tādos skaistuma konkursos, ja runa ir par valsts asinsvadiem. Nauda būtu jāpiešķir, balstoties uz kompetentu speciālistu vērtējumu ceļu stāvoklim.

Tradicionāli, tuvojoties vēlēšanām, pašvaldībām piešķiramais finanšu apjoms atkarīgs no to politiskās nokrāsas lielākas izredzes tikt pie naudas, ja tās dalītāji un potenciālie saņēmēji nāk no tā paša vai draudzīgā politiskā spēka. Hrestomātisks gadījums bijis Kurzemē, Vārves pagastā, kad pašvaldības vadītājs steidzīgi mainīja politisko pārliecību, lai saņemtu naudu skolas sporta zāles remontam.

Ekspolitiķis un kādreizējais pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns atgādina, ka pašlaik pieejamās Eiropas fondu naudas ir tikpat kā izsmeltas un papildinājumi nav gaidāmi. Tomēr arī nelielu naudas daudzumu kādam iespējams speciāli iedot vai neiedot. Valdošās koalīcijas pozīcijas novados ir diezgan vājas, tāpēc tā naudu varētu mēģināt virzīt uz pašvaldībām, kurās iespējams sagaidīt politisku sadarbību.

Krāslava acīmredzot pie potenciālajiem partneriem nepieder, ko apstiprina arī teikums Latvijas valsts ceļu vēstulē: «2012. gadā šajā ceļa posmā nekādi remontdarbi netiek plānoti, par tālāko periodu neko šobrīd nevaram pateikt.