Valdības šodien pieņemtie noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs risinās vairākas problēmas, taču arī uz pašvaldībām būtu jāattiecina šāda kārtība, šodien žurnālistiem sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Valdības pieņemtie noteikumi neattiecas arī uz valsts kapitālsabiedrībām, norādīja Kurpniece. Tomēr KNAB minētajās divās sfērās saskata riskus, īpaši lielākās pašvaldībās. Pēc biroja domām, tām nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību.
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte žurnālistiem skaidroja, ka Saeimā, diskutējot par šo jautājumu, tika spriests arī par šīs kārtības attiecināšanu uz pašvaldībām, tomēr nolemts to piemērot tikai valsts pārvaldei. Arī viņa piekrita, ka pie šī jautājuma būtu jāstrādā.
Kurpniece norādīja, ka ilgāku laiku šādu noteikumu nav bijis, jo iepriekšējie bija zaudējuši spēku, bet jauno saskaņošana ievilkās. KNAB nācies saskarties ar situāciju, ka institūciju vadītāji nezina, kādus iekšējās kontroles pasākumus nodrošināt. Tā kā vadītājiem bija rīcības brīvība, iekšējā kontrole veikta atkarībā no viņu uzskatiem.
Pēc KNAB vērtējuma, būtiskākie riski ir saistīti ar izšķērdēšanu, nelietderīgu, neefektīvu rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, kā arī piesavināšanos, savtīgu rīcību, korupciju. Valdības šodien pieņemtie noteikumi zināmā mērā risinās šos jautājumus, jo nosaka, ka būtiskākie riski ir jāidentificē.
Līdz 1.jūlijam, kad noteikumi stāsies spēkā, Valsts kanceleja, KNAB un Finanšu ministrija (FM) izstrādās vadlīnijas, kā tos efektīvāk ieviest. Pēc Kurpnieces teiktā, tiks sniegti detalizēti priekšlikumi, kā novērst korupcijas riskus, interešu konfliktu.
Upīte skaidroja, ka noteikumi ir viens no instrumentiem, kā panākt valsts pārvaldes efektivitāti, jo vadītājam dos iespēju uzraudzīt procesus. Piemēram, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iesniegums jāizskata 30 dienu laikā, taču, ja vadītājs redz, ka resursus var pārvirzīt, viņš šo laiku var saīsināt.
Savukārt FM Iekšējā audita departamenta vadītājs Pēteris Strazdiņš teica, ka ar noteikumiem tiek uzlabota komunikācija starp auditoriem, vadību, pārvaldības institūcijām, kā arī dod iespēju vadītājam, lemjot par uzlabojumiem iekšējās kontroles sistēmā, izvēlēties efektīvāko lēmumi. Līdzšinējie novērojumi liecinot, ka bieži vien vadītāji izvēlas palielināt kontroles dokumentu skaitu, kas ne vienmēr ir efektīvākais veids.
Kā stāstīja Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, pētījumā, kas veikts 2011.gada sākumā, atklājies, ka vadītāji neizjūt ārkārtīgi spēcīgu motivāciju darboties pēc iespējas efektīvāk. Viņaprāt, bija problēma ar iestāžu vadītāju motivēšanu - viņiem nelikās ļoti svarīgi strādāt pēc iespējas efektīvāk. No tā izrietēja pielaidīgāka attieksme pret darbinieku pārkāpumiem, iekšējās kontroles sistēmu u.tml.
Arī viņš vērsa uzmanību uz problēmām pašvaldībās, no kurām daudzās, viņaprāt, iekšējās kontroles sistēma bija bēdīgā stāvoklī. Pētnieki izstrādājuši virkni ieteikumu, cita starpā iesakot arī vienotu iekšējās kontroles sistēmas regulējumu gan valsts, gan pašvaldības iestādēm. Otrkārt, tika ieteikts veicināt iestāžu vadītāju ieinteresētību efektīvākā institūciju darbībā. Trešais ieteikums paredzēja salāgot iekšējā audita un Valts kontroles kompetences, lai nepārklātos to darbības lauki.
Noteikumus izstrādājusi VK kopā ar FM un KNAB.
Jau ziņots, ka noteikumu mērķis ir sekmēt efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu valsts pārvaldē. FM apkopotie dati liecina, ka kopumā institūcijās ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, tomēr ir konstatēti vairāki trūkumi. Piemēram, netiek noteikti un pārvaldīti visi ar institūcijas darbību saistītie riski, un to pārvaldība ne vienmēr ir profesionāla, institūcijas un tās struktūrvienību funkciju vai uzdevumu izpilde netiek vērtēta no efektivitātes un izpildes rādītāju sasniegšanas viedokļa.