Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā

Latvijas tiesu sistēmai jāuzlabo sava starptautiskā konkurētspēja

Latvijas tiesu sistēmai jāuzlabo sava starptautiskā konkurētspēja, jo pašreizējā saimniecisko strīdu risināšanas efektivitāte ir viens no būtiskiem faktoriem, kas liek ārvalstu uzņēmējiem izšķirties par labu investīcijām nevis Latvijā, bet kādā no kaimiņvalstīm.

To otrdien, 8.maijā, secināja Juridiskās komisijas deputāti, kopā ar Tieslietu padomes locekļiem uzklausot Latvijas Komercbanku asociācijas un Ārvalstu investoru padomes viedokļus par Latvijas tiesu sistēmas darbu.

Kā klātesošajiem nodarīja deputāts Arvils Ašeradens (Vienotība), Latvijas tautsaimniecība jau ilgāku laiku ir globālās ekonomikas sastāvdaļa, un tāpat arī tiesiskā vide, taču globālajā konkurencē Latvijas juridiskā vide diemžēl zaudē, un tas kļūst par šķērsli tautsaimniecības attīstībai. Kā piemēru deputāts minēja Vācijas uzņēmēju teikto, ka viņi šeit saimniecisko strīdu risināšanā saskaras ar lielām grūtībām, tiesiskā sistēma ir grūti aptverama un neprognozējama.

To apliecina arī starptautiskās konkurētspējas ziņojums, kurā Latvija ir novērtēta īpaši vāji tajos konkurētspējas rādītājos, kas raksturo juridisko vidi. Kā sēdē norādīja Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, Latvija no pārējām Baltijas valstīm būtiski atpaliek gan strīdu risināšanas efektivitātē, gan juridiskajā neatkarībā. Saimniecisko strīdu izšķiršana ir salīdzinoši ilga un dārga - ja Eiropas Savienības valstīs saimnieciskie parādi vidēji tiek atgūti septiņos mēnešos un izmaksas veido astoņus procentus no atgūtās summas, tad Latvijā par vidējo laiku ticama informācija nav iegūstama, bet izmaksas veidoja 19 procentus no atgūtās summas.

Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka lietu izskatīšana tiesās paildzinās – ja 2007.gadā termiņā līdz gadam tika izskatīti 90 procenti lietu, tad pērn tikai 73 procenti lietu izskatīti gada laikā.

Kā būtisku tiesu sistēmas problēmu Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne minēja arī pirmās tiesu instances vājo autoritāti. Viņa atsaucās uz atsevišķu tiesnešu teikto, ka daudzu procesa dalībnieku ieskatā pirmās instances tiesa ir bezjēdzīga līdzekļu tērēšana, un pierādījumi tiek „celti priekšā” tikai apelācijas instancē.

Deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) apliecināja, ka Saeimā ir politiskā griba paātrināt lietu izskatīšanu tiesās un kopīgi ar tiesu varas institūcijām meklēt risinājumus, lai uzlabotu juridisko vidi. Kā vienu no pirmajiem praktiskajiem soļiem deputāte minēja 25.maijā Saeimā plānoto diskusiju par nepamatotu slimības lapu izskaušanu tiesas procesā, kur deputāti piedāvās konkrētus risinājumus šai Latvijas tiesu praksē sasāpējušajai problēmai.

Deputāti aicināja klātesošos Tieslietu padomes locekļus uz kopīgu aktīvu darbu, lai pilnveidotu tiesu darbu un vairotu Latvijas starptautisko konkurētspēju un investoru uzticību mūsu valstij.