Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 8.maijā, atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.
„Jaunā valsts aizsardzības koncepcija ir nozīmīgs politikas plānošanas dokuments, kas mūsu bruņotajiem spēkiem sniegs skaidras nākotnes attīstības vadlīnijas,” norāda Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
„Dokumentā pirmo reizi definēti vairāki precīzi bruņoto spēku efektivitātes mērķi, tostarp, noteikts, ka bruņoto spēku administratīvais aparāts nedrīkst būt lielāks par 10 procentiem no kopējā personālsastāva un ne mazāk par 20 procentiem no finansējuma jānovirza attīstības projektiem,” sēdē pauda A.Latkovskis. Komisijas priekšsēdētājs rosināja izveidot precīzu sistēmu, kā nākamās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādē jau sākuma stadijā tiktu iesaistīta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks šodienas sēdē akcentēja, ka jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā uzsvars likts uz radikālu paradigmas maiņu, Latvijai no drošības ņēmējas pašai kļūstot par drošības devēju NATO ietvaros. Attīstot Nacionālo bruņoto spēkus (NBS), Latvija sniegs arī ieguldījumu NATO kolektīvajā drošībā un varēs iegūt lielāku politisko atbalstu no alianses dalībvalstīm, norādīja A.Pabriks.
Aizsardzības ministrs skaidroja, ka NATO lielākās dalībvalstis nereti uzdodot jautājumu, kādēļ tām jāinvestē to valstu aizsardzībā, kuras pašas savā nacionālajā drošībā neiegulda. Latvija vēlas apliecināt, ka arī pati rūpējas par savu drošību. Katrai valstij jābūt labi attīstītiem bruņotajiem spēkiem, tā ir kā apdrošināšanas polise nacionālās drošības jomā, atzīmēja A.Pabriks.
Kā noskaidroja deputāti, jaunajā aizsardzības koncepcijā noteikts indikatīvs mērķis līdz 2020.gadam nodrošināt aizsardzības finansējuma pieaugumam līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā to prasa NATO. Kā nosacījumi šādam finansējuma pieaugumam izvirzīta valsts ekonomiskā izaugsme, līdzekļu efektīva apgūšana, kurai jābūt vērstai uz NBS izaugsmi un modernizāciju.
Tāpat aizsardzības koncepcijas pamatnostādnes kā NBS attīstības prioritāti nosaka uz sauszemes operācijām orientētu kaujas spēju attīstību un reģionālo integrāciju ar Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem. Koncepcijā pirmo reizi arī definētas Latvijas prioritātes kolektīvās aizsardzības stiprināšanā, tostarp, NATO ātrās reaģēšanas un militāro spēju stiprināšana, NATO atturēšanas potenciāla stiprināšana un NATO klātbūtne Baltijas reģionā.
Komisija lūgs lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” iekļaut 10.maija Saeimas sēdes darba kārtībā.