Kultūras alianses dalībnieki, kas apvieno pārstāvjus no dažādām ar kultūru saistītām nozarēm, nav apmierināti vai ir tikai daļēji apmierināti ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) darbu.
Šodien ar kultūras ministri paredzētajā sanāksmē piedalījās ap 50 cilvēku, pārstāvot Latvijas radošās savienības, nevalstisko sektoru un valsts kultūras institūciju vadītājus, vien pati ministre slimības dēļ neieradās.
Kā aģentūrai LETA vēstīja Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Ieva Struka,
Sanākušie, izņemot Latvijas Arhitektu savienības vadītāju Edgaru Treimani, bija vienisprātis, ka katrs lielākā vai mazākā mērā ir saskāries ar to problēmu loku, kas tika formulēts Kultūras alianses vēstulē kultūras ministrei, aicinot viņu uz tikšanos.
Ir konstatētas komunikācijas problēmas gan ar pašu ministri, gan ministres biroja vadītāju Valteru Bolēvicu, gan ministrijas ierēdņiem, kas atsaucas uz ministri, kura savu viedokli savukārt nepauž.
"Šīs komunikācijas problēmas nav tikai ministrijas iekšējais jautājums, jo arī publiskajā telpā deformētā komunikācija ir novedusi pie tā, ka Kultūras ministrija ir nostādījusi nozares cilvēkus pret sabiedrību, pasludinot viņus par nespējīgiem pārstāvēt savu nozari, apsūdzot māksliniekus savtīgumā un naudas diedelēšanā, apšaubot Latvijā topošās mākslas kvalitāti, piedāvājot uzlūkot kultūru par biznesa potenciālu un tamlīdzīgi. Protams, šāda retorika, kādu nozares ministrs lieto attiecībā uz savas nozares labākajiem pārstāvjiem, var samulsināt ne tikai sabiedrību, bet arī valdību un Saeimu. Tātad ministres retorika ir bīstama nozares attīstībai un līdzsvarotam procesam," pauda Struka.
Tāpat neskaidrs ir jautājums par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa maiņu, par kuru visu partiju pārstāvji pirmsvēlēšanu debatēs un tikšanās reizēs izteicās kā steidzami darāmu darbu. Tajā pašā laikā pusgada garumā no Kultūras ministrijas nav izskanējis konkrēts viedoklis par VKKF finansēšanas modeļa maiņu un finansiālās neatkarības atjaunošanu.
"Divu mēnešu laikā ministre nav radusi iespēju izteikt viedokli par pašas iniciēto izstrādāto VKKF stratēģiju, radot iespaidu par tīšu šī jautājuma atlikšanu. Tikai pēc tam, kad Kultūras alianse vērsās pie ministrijas ar prasību tikties, tika noorganizēta starpresoru, proti, Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas darba grupa jautājuma izskatīšanai," skaidroja Kultūras alianses pārstāve.
Struka piebilda, ka pusgada laikā bez jau minētajiem konfliktiem, problēmām, dialoga trūkumam un citām nebūšanām nav parādījusies informācija no Kultūras ministrijas par pozitīvo programmu, proti, valsts kultūrpolitikas virzienu, īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem un stratēģijām un konkrētiem instrumentiem tās ieviešanai. Lai arī dažādā kontekstā tiek pieminēts projekts "Radošā Latvija", līdz šim no ministres puses nav bijis skaidrojuma un konkrētu mehānismu piedāvājuma radošo industriju attīstībai starpnozaru griezumā.
"Šie ir galvenie jautājumi, uz kuriem mēs būtu vēlējušies dzirdēt ministres sniegtās atbildes, tāpēc tikšanās noslēgumā atnākušais Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvis un Saeimas deputāts Imants Parādnieks apsolīja darīt visu, lai nākamā Kultūras alianses satikšanās ar ministri notiktu pēc iespējas drīz, līdz ko ministre būs atveseļojusies. Pie ministres labajām īpašībām būtu jāmin enerģija un pašapziņa, bet savienojumā ar kompetences trūkumu tas ir novedis pie pašreizējās situācijas. Tomēr ministrs mūsu valstī ir politiska figūra, tāpēc tas, vai ministre atbilst amatam, ir nacionālās apvienības atbildības jautājums," akcentēja Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja.
Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju (NVO) asociācijas pārstāve un biedrības "Latvijas Jaunā teātra institūts" valdes priekšsēdētāja Gundega Laiviņa izteica pateicību kultūras ministrei par to, ka joprojām ir saglabāta iespēja, ka kultūras NVO, piedaloties konkursos, ir iespēja saņemt nelielu finansējumu no valsts budžeta, bet tai pat laikā nevar palikt nepamanīti ministres pretrunīgie izteikumi, kas grauj kultūras tēlu un netieši rada jautājumu par to, kas ir Jaunzemes-Grendes uzdevumi un kādi ir viņas mērķi.
"Kultūras NVO Jaunzemes-Grendes nākšanu amatā sagaidīja ar lielām cerībām. Stājoties amatā, ministres izteikumi viesa cerības. Viņa minēja, ka strādās pie tā, lai jēdzienu kultūra izprastu vienoti un lai kultūru izprastu kā nozari, kas ekonomikai dod atpakaļ arī naudu. Domāju, ka ministrei ir jādod laiks, lai viņa varētu atbildēt uz mūsu jautājumiem, taču lielas cerības uz to nelieku," minēja Laiviņa.
Pēc viņas teiktā, joprojām ir daudzas neskaidrības, kas skar arī ministres iecerētās reforma. Tāpat nav saprotams "Radošās Latvijas" statuss un mērķis, lai arī starp vairākām ministrijām parakstīts kopīgs dokuments, šajā dokumentā nekas konkrēts nav pateikts.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs noradīja, ka no līdzšinējās sadarbības, kas bijusi ar Jaunzemi-Grendi, var teikt, ka ministre ir atvērta un izrāda interesi. Arī Latvijas Muzeja biedrības priekšsēdētāja Taiga Kokneviča, kura priekšsēdētājas amatā ir nepilnus divus mēnešus, pauda, ka nav pamata apšaubīt JaunzemesGrendes atbilstību amatam.
Kokneviča, kura ir Latvijas Okupācijas muzeja direktores vietniece un Krātuves vadītāja, skaidroja, ka arī no Okupācijas muzeja puses kultūras ministrei nav veltāmi slikti vārdi, jo muzejs saņēmis finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas, kā uz priekšu virzās muzeja rekonstrukcijas projekts.