Valsts prezidents Andris Bērziņš aicinājis visus Otrā pasaules kara veterānus 8. maijā pulcēties vienotā piemiņas pasākumā, lai tādējādi mazinātu pagātnes pāridarījumu sajūtas.
Arī abu galējo flangu politiķi apliecina, ka rīt solidāri pieminēs abās frontes pusēs kritušos karavīrus. Taču šie pasākumi nemazina prokrieviski orientēto aktīvistu apņemšanos ar vērienu piedalīties arī 9. maija jeb tā dēvētās Uzvaras dienas pasākumos.
Rīt visi karavīri – neatkarīgi no formas tērpiem – tiek aicināti vienotā piemiņas pasākumā pulcēties Rīgas Brāļu kapos, lai kopīgi pieminētu Otrā pasaules kara nacisma un komunisma upurus. Prezidents norādījis, ka šajos kapos «atdusas dažādās frontēs un dažādos karos kritušie karavīri, un tā ir vienlīdz simboliska vieta kopīgai piemiņai, kas mūs vienotu, nevis turpinātu šķelt». Arī Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka 8. maijā plānojis apmeklēt vietu, kur savulaik risinājušās Kurzemes katla kaujas. Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norādīja, ka rīt kopā ar domubiedriem dosies uz Lesteni.
Aicina apgūt mācību
Jāatgādina: kopš 1995. gada 8. maijs Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, tiek atzīmēts kā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. A. Bērziņš uzskata, ka šim datumam būtu jākalpo «sabiedrības izlīguma veicināšanai, jo pretējā gadījumā vairāk nekā pusgadsimtu ilgā laika posmā pēc cilvēces lielākās traģēdijas mēs nebūsim apguvuši nopietnāko no mācībām. Mēs nebūsim darījuši visu iespējamo, lai konfrontācijai, naidam un atriebībai, ko uz totalitāru lielvaru ideoloģijas pamatiem joprojām vēlas reanimēt atsevišķi radikālie grupējumi, mūsu sabiedrībā vairs nebūtu dzirdīgu ausu un kaismīgu piekritēju».
Formāli šim prezidenta aicinājumam piekrīt arī Latvijas prokrieviski orientētās organizācijas, kas piedalīsies vairākos 8. maija pasākumos, taču paralēli tam Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji tiek aicināti ar vērienu atzīmēt arī 9. maiju jeb Uzvaras dienu. Tā, piemēram, biedrība Apvienība pret nacismu ir vienojusies ar organizāciju Rodina 9. maijā vakarā organizēt Uzvaras maršu no Strēlnieku laukuma līdz Uzvaras piemineklim. Tāpat biedrība 9. maija rītā paredzējusi likt ziedus pie Uzvaras pieminekļa, kā arī visas dienas garumā pieminekļa pakājē dalīt Svētā Georga lentītes. Savukārt biedrība 9. maijs Rīgas pašvaldībā iesniegusi pieteikumu par plašām svinībām divu dienu garumā Uzvaras parkā.
Aktivizējas parakstu vācēji
Vaicāts par to, vai 9. maija pasākumi, kam raksturīga bravurīga uzvedība, skaļa uzdzīve un totalitārā režīma simbolikas lietošana, nav uzskatāmi par etniskās konfrontācijas veicinātājiem, V. Agešins norādīja: «Neaizmirsīsim, ka 9. maijā tiek pieminēta uzvara pār absolūto ļaunumu, tādēļ piedalīties Uzvaras dienas pasākumos ir katra Saskaņas centra deputāta goda lieta. 9. maija svinības ir Latvijā cieši iesakņojusies tradīcija un ar likumiem vai ukaziem to nevar izskaust.» «Ja kāda organizācija šo svarīgo dienu izmanto savtīgos nolūkos, lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas,» klāstīja SC līderis. Jāatgādina, ka kustība Par vienlīdzīgām tiesībām šobrīd vāc parakstus referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanas nulles variantu. Lai gan pagaidām par šo iniciatīvu ir parakstījušies vien nedaudz vairāk kā divi tūkstoši iedzīvotāju, akcijas rīkotāji neslēpj, ka lielas cerības tiekot liktas tieši uz 9. maija pasākumiem pie Uzvaras pieminekļa. Kā zināms iepriekšējā kampaņā, kurā tika vākti paraksti par divvalodības referendumu, tieši Uzvaras dienas norisēs tika savākti septiņi no nepieciešamajiem desmit tūkstošiem parakstu.
Vēros pārkāpumus un simbolus
Lai 9. maija svētku pasākumos nepieļautu masveida parakstu vākšanu par izmaiņām pilsonības piešķiršanas kārtībā, Nacionālā apvienība aprīlī nāca klajā ar ierosmi steidzami grozīt Satversmes 73. pantu, nosakot, ka pilsonība ir negrozāma valstiskuma pamatvērtība. «Diemžēl koalīcijas padome šo ideju noraidīja, un mums atliks vien nožēlot, ja šogad 9. maija pasākumos tomēr tiks savākts parakstu daudzums, kas valstij, turklāt par tās pašas līdzekļiem uzliks par pienākumu rīkot tik kaunpilnu tautas nobalsošanu. Vienīgais, kas šādā situācijā atliek, ir uzmanīgi vērot, lai šajās maija dienās publiskajā telpā netiek lietoti un slavināti totalitārā režīma simboli. Nacionālā apvienība jau ir sākusi darbu pie attiecīgām likumdošanas izmaiņām, lai nākotnē stingri aizliegtu un sodītu totalitārā režīma simbolikas lietošanu. Tāpat likuma sargiem 9. maijā būtu uzmanīgi jāfiksē un jānovērš likumpārkāpumi, kas raksturīgi Uzvaras dienas svinībām, t.i., alkohola lietošana publiskās vietās, sīkais huligānisms, etniskā naida kurināšana. Ja visi šie pārkāpumi izvērtīsies par ikgadēju tradīciju, tas būs nopietns iemesls, lai nākamgad šos pasākumus Uzvaras parkā neatļautu,» klāstīja R. Dzintars.