Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien daļēji apmierināja bijušā policista Jurija Kreslova prasību pret Ģenerālprokuratūru un no valsts prasītās 900 000 latu kompensācijas vietā piedzina kopumā 60 000 latu saistībā ar prettiesisku brīvības laupīšanu un goda un cieņas aizskārumu.
Kā aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Linda Priedīte, 50 000 latu piedzīti par Kreslova goda un cieņas aizskārumu, bet 10 000 latu par prokuratūras nelikumīgas rīcības rezultātā viņam nodarīto morālo kaitējumu.
Tiesa uzlika par pienākumu Ģenerālprokuratūrai atsaukt ar tās preses sekretāres starpniecību savulaik izplatītās Kreslova godu un cieņu aizskarošas ziņas.
Pēc Priedītes sniegtās informācijas, par aizskarošām apelācijas instance atzinusi no pirmās instances tiesas atšķirīgu ziņu kopumu.
Augstākā tiesa šodien uzlika par pienākumu prokuratūrai atsaukt informāciju, ka, izmeklējot Daiņa Peimaņa, Normunda Rijkura, Arņa Šķestera slepkavības un Māra Millera slepkavības mēģinājumu, "Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra vakar veica virkni izmeklēšanas darbību, tai skaitā kratīšanas vairākās firmās un personu dzīvesvietās. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra sadarbībā ar Drošības policiju ir aizturējusi Kreslovu, lai pārbaudītu vairākus apstākļus, kas norāda uz viņa iespējamo saistību ar minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem".
Informācija atsaucama ar norādi, ka šīs ziņas ir bijušas nepatiesas un Latvijas Republikas prokuratūra tās atsauc, šodien nosprieda Augstākā tiesa.
Pārējā daļā Kreslova prasība noraidīta.
Rīgas apgabaltiesa Kreslova prasību 2008.gada 19.martā daļēji apmierināja un piedzina 20 000 latu kompensāciju.
Apgabaltiesa uzdeva Ģenerālprokuratūrai atsaukt nepatiesās Kreslova godu un cieņu aizskarošās ziņas, ka Kreslovs ir bijis "aizdomās turētais par uzņēmuma "Jaunpagasts plus" prezidenta Daiņa Peimaņa, Kalsnavas spirta rūpnīcas faktiskā līdzīpašnieka Arņa Šķestera slepkavību, Normunda Rijkura nogalināšanu un ar spirta biznesu saistītā uzņēmēja Māra Millera slepkavības mēģinājumu".
Apgabaltiesa uzdeva Ģenerālprokuratūrai laikrakstos "Diena" un "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicēt ziņu atsaukumu 2002.gada 26.martā izplatītajām ziņām analogās rubrikās, lappusēs un drukā, kā arī publicēt norādi, ka 2002.gadā procesa virzītāja ar prokuratūras preses sekretāres starpniecību masu informācijas līdzekļiem izplatītā informācija ir bijusi nepatiesa un prokuratūra to atsauc.
Apelācijas sūdzību par šo spriedumu Augstākajā tiesā iesniedza gan Kreslovs, gan Ģenerālprokuratūra.
LETA jau ziņoja, ka prokurore Ilze Znotiņa lietas izskatīšanas gaitā Rīgas apgabaltiesā lūdza Kreslova prasību pilnībā noraidīt.
Znotiņa uzsvēra, ka prokuratūras preses centrs 2002.gada martā nav izplatījis paziņojumu ar tādu tekstu, kādu par aizskarošu un atsaucamu lūdzis atzīt Kreslovs, bet gan tikai informējis par viņa aizturēšanu.
Kreslovs, kurš savulaik tika atzīts par cietušo bijušā prokurora Staņislava Nazarova krimināllietā par 50 000 ASV dolāru kukuļa pieprasīšanu, kopā ar prasību atsaukt ziņas par viņa aizturēšanu saistībā ar iepriekšminētajām lietām, kā arī par drošības līdzekļa piemērošanu lūdza no valsts piedzīt kopumā 900 000 latu par morālo kaitējumu.
Kreslovs lūdza no Latvijas valsts intereses šajā procesā pārstāvošās Ģenerālprokuratūras piedzīt 300 000 latu par pretlikumīgas brīvības laupīšanas nodarīto kaitējumu, bet 600 000 latu - par goda un cieņas aizskārumu.
Znotiņa tiesā uzsvēra, ka prokuratūra nav īstā atbildētāja šajā lietā, jo Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā līdz šim nav pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Kreslovu. Tikai šāds lēmums dotu tiesības viņam prasīt piedzīt naudu no prokuratūras.
Kreslovs tiesas sēdē atzina, ka par primāro savā prasībā uzskata ziņu atsaukšanu un prasība par kompensācijas piedziņu ir tikai otršķirīga.
Kreslova interešu pārstāvis Nikolajs Tropkins iepriekšējā tiesas sēdē iesniedza laikrakstu "Diena" un "Neatkarīgā" 2008.gada marta numuru kopijas ar rakstiem par zobārstniecības klīnikas "Elladent" īpašnieces Ellas Ivanovas slepkavības lietu, norādot, ka nepatiesās informācijas izplatīšana turpinoties līdz pat tiesas sēdei.
Tropkins skaidroja, ka Kreslovs nav ticis turēts aizdomās par saistību ar iepriekšminētajām uzņēmēju slepkavībām un Millera slepkavības mēģinājumu. Tiesa šos materiālus atteicās pievienot lietai, norādot, ka Kreslova prasība netiek papildināta vai grozīta, - materiālu pievienošana būtu iespējama tikai tādā gadījumā.