Lāči Puika un Mikus no narkozes var iet bojā
Pēc tam, kad nemākulīgas saimniekošanas dēļ Līgatnes dabas parks un tā mīļotāji zaudēja lāceni Madi, šobrīd atbildīgo amatpersonu lēmumi apdraud arī lāču Puikas un Mikus dzīvības.
Lai atstātu savas mājas un gada beigās atkal atgrieztos tajās, viņiem nāksies izturēt vismaz trīs narkozes devas, kas pat jauniem lāčiem būtu nopietns pārbaudījums. Taču šie lāči ir jau krietnos gados, abiem pāri 17. Tātad risks ļoti augsts – viņi var nepamosties.
Ņemot vērā šo bīstamību, ekspertu komisija vērtējusi iespēju atteikties no lāču pārvietošanas. Tomēr lēmums paliek spēkā. Atstāt dzīvniekus vecajā Līgatnes voljērā būtu vēl bīstamāk, nekā riskēt ar viņu nepamošanos. Ja lāčiem izdotos īstenot savus bēgšanas mēģinājumus, visticamāk, viņus, tāpat kā Madi, kuru abi gāja meklēt, nāktos nošaut. Cilvēku drošība ir pirmajā vietā. Absurdi gan, ka Līgatnes parka vadība un daudzās dzīvnieku labturības institūcijas par to nesāka domāt jau pērn, kad Made pirmo reizi izrakās no iežogojuma. Voljērs ir tikpat nedrošs kā pirms gada, un pašlaik, lai novērstu jaunus bēgšanas mēģinājumus, 24 stundas diennaktī to apsargā zemessargi. Apmeklētājiem dabas takas ir slēgtas. Lāčus mēģina iemānīt speciālos būros, ko izmantos viņu transportēšanai uz privātu zoodārzu Ķekavas pagastā. Varbūt tas notiks jau šajās brīvdienās. Tad arī lāči saņems pirmo narkozes devu. Otro devu dos, kad viņi jau būs Mežavairogos un tiks operēti. Lāčus nolemts kastrēt, lai viņi kļūtu mierīgāki. Veterinārārste Baiba Reinika, kas ikdienā strādā ar Rīgas cirka dzīvniekiem, gan ir skeptiski noskaņota par šo risinājumu. Vīrišķie hormoni turpinās darboties vēl ilgu laiku pēc operācijas, un lāči pilnīgi noteikti būs nemierīgi, jo blakus atradīsies divas mātītes.
Mežavairogos mīt divas jaunas lācenes Māra un Laima. Kopā gan viņi netiks laisti. Zoodārza saimniece Danuta Priede stāsta, ka puikām un meitenēm lāčumājā būs atsevišķas istabas. Laukā viņi tiks laisti pēc grafika, un tas arī būs sarežģītākais uzdevums – pieradināt Puiku un Miku pie dienas režīma: «Vecu lāci pāraudzināt nav viegls uzdevums. Bet ir jāriskē – citu variantu nav.» Ja transportēšana, operācija un iedzīvošanās jaunajos apstākļos būs veiksmīga, trešo narkozes devu abi lāči saņems rudenī pirms transportēšanas atpakaļ uz Līgatni. Tad jābūt gatavam jaunajam voljēram, kurā ielaist Līgatnes lāceni Ilzīti, savukārt viņas vecās mājas tiktu abiem puišiem.
Arī Dabas aizsardzības pārvalde apzinās ar iemidzināšanu saistīto risku. Iestādes pārstāve Gunta Gabrāne stāsta, ka veterinārārsti un ķirurgi pašlaik rēķina pielietojamās zāļu devas. Mājdzīvnieku un savvaļas zvēru vielmaiņas atšķiras, un šajā gadījumā nevar vadīties tikai pēc dzīvnieka svara. Taču 100% garantiju par izdošanos nav iespējams dot: «Var gadīties, ka viņi neiztur šīs narkotiskās vielas,» atzīst G. Gabrāne. Veterinārārste B. Reinika papildina – pastāv arī risks, ka lācim, saņemot šāvienu, no izbīļa iestājas infarkts.
Kopējais secinājums – visa šī lāču epopeja ir cilvēku bezatbildības un nemākulības sekas. Lāči gadiem turēti nepiemērotos apstākļos, un visiem tas bija zināms. Pat zinot, ka desmit minūtēs dzīvnieks var izrakt milzīgu bedri, apgaitas notika vien trīs reizes dienā.
Gaujas nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētāja Baiba Pavloviča šobrīd ir galvenā atbildīgā par dabas takām, kurās mīt zvēri. Viņa atzīst, ka vispirms svarīgākais ir atrisināt ārkārtas situāciju. Lāči joprojām ir nemierīgi. Viņiem ir meklēšanās laiks, bet lācene pazudusi. Taču drīz vien arī nāksies atgriezties pie amatpersonu atbildības jautājuma. Dabas aizsardzības pārvalde par notikušo jau ierosinājusi administratīvo lietu, un tās loģisks iznākums būtu dabas taku vadītāja Jāņa Andrušaita atbrīvošana no amata. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai pats atkāpties negrasās, J. Andrušaitis atteicās atbildēt.