Tiesībsargs Juris Jansons ir saņēmis lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" ielūgumu piedalīties šā gada Baltijas praida aktivitātēs, taču viņš tam neatsauksies.
Tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa aģentūrai LETA norādīja, ka seksuālā orientācija ir viena no diskriminācijas pazīmēm, tomēr nevar piekrist apgalvojumam, ka homoseksuāli cilvēki tiek diskriminēti vairāk nekā pārējās sabiedrības grupas Latvijā. Pēc tiesībsarga domām, homoseksuālu cilvēku tiesību ievērošana ir līdzvērtīga pārējo sabiedrības locekļu tiesībām. Vienlaikus nav vērojams, ka homoseksuāli cilvēki ar diskrimināciju saskartos biežāk nekā citas grupas sabiedrībā.
Tiesībsargs aizstāv ikvienas sabiedrības grupas tiesības brīvi paust savus uzskatus un rīkot miermīlīgus gājienus. Vienlaikus viņš uzskata, ka homoseksuālu cilvēku tiesību aizsardzība iespējama arī ar citiem līdzekļiem, ne tikai ar gājienu. Tiesībsargs ir vairakkārt vērsis Saeimas uzmanību, lai sakārtotu partnerattiecību tiesisko regulējumu. Piedāvātais tiesiskais regulējums attiektos gan uz heteroseksuāliem pāriem, gan uz homoseksuāliem pāriem.
Tiesībsarga birojs atgādina, ka pētījums "Diskriminācijas izplatīta nodarbinātības vidē" rāda, ka mazāk nekā katrs desmitais darba ņēmējs Latvijā uzskata, ka seksuālā orientācija ir bijis pamats diskriminācijai darba vietā. Visbiežākās diskriminācijas pazīmes ir vecums (32%), tautība (23%) un dzimums (19%), savukārt seksuālā orientācija kā diskriminējošs faktors darba vidē norādīts 7% gadījumu.
LETA jau ziņoja, ka lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" iesniegusi Rīgas domē pieteikumu ar ieceri 2.jūnijā Vērmanes dārzā rīkot praidu, kurā varētu piedalīties ap 650 cilvēku no Latvijas un ārvalstīm.
Lēmums par praida atļaušanu vai aizliegšanu būs jāpieņem Rīgas izpilddirektoram Jurim Radzevičam (GKR). Tas tiks darīts, kad tuvosies pasākuma norises laiks.