Martā atkal nedaudz pieauga ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars

Pēc vairāku mēnešu samazinājuma martā atkal bija vērojams ilgstošo bezdarbnieku īpatsvara pieaugums par 0,3 procentpunktiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.

Marta beigās 56 350 jeb 42,6% no reģistrēto bezdarbnieku skaita nestrādāja ilgāk par gadu. Vairāk nekā puse - 51,8% - ilgstošo bezdarbnieku ir ar zemu izglītības līmeni. Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars vērojams vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem.

Martā par 1,1 procentpunktu ir samazinājies bezdarbnieku īpatsvars, kuri nestrādā mazāk par sešiem mēnešiem, savukārt par 0,8 procentpunktiem palielinājies bezdarbnieku īpatsvars, kuri nestrādā no sešiem līdz 12 mēnešiem, kā arī trīs gadus un vairāk.

Kopumā marta beigās bija reģistrēti 132 158 bezdarbnieki. Lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu veido bezdarbnieki vecumā no 45 līdz 54 gadiem - 37 244 bezdarbnieki, daudz mazāk ir reģistrētas personas vecumā no 60 un vairāk gadiem, šādu bezdarbnieku īpatsvars ir 3,8%.

Kā ziņots, reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā marta beigās bija 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā februārī.

Šogad februāra beigās no visiem bezdarbniekiem ilgāk par gadu nestrādāja 42,3% bezdarbnieku, janvāra - 42,8%, pērn decembrī šīs rādītājs bija 43,7%, bet novembrī - 44,3%.

Latvijā

13. novembrī ap pulksten septiņiem vakarā Valsts policija saņēma informāciju par to, ka Olainē ir bezvēsts pazudis kāds jaunietis, kuram ir iespējamas veselības problēmas, tostarp mēdz pazust atmiņa. Viņa vecāki bija pamanījuši, ka jaunietis devies meža virzienā. Situāciju vēl saspringtāku padarīja apstāklis, ka viņš saviem tuviniekiem bija atstājis atvadu vēstuli.

Svarīgākais