Iekšlietu ministrijas iestāde samaksā par nenotikušu darījumu

Iekšlietu ministrijas (IeM) Nodrošinājuma valsts aģentūra pārskaitījusi līdzekļus privātai kompānijai "Nameks" it kā par izpildītu līgumu, tomēr faktiski darbi nav tikuši paveikti, un par notikušo IeM sākusi virkni disciplinārlietu, ziņo LTV raidījums "De facto".

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērn bija konstatējis nepieciešamību demontēt trīs trauksmes sirēnu iekārtas, lai atbrīvotu jumtus uz to remontu laiku. IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra noslēdza līgumu ar SIA «Nameks» par iekārtu montāžu un demontāžu. Spriežot pēc iepirkumu publikācijas, kompānijai visi darbi bija jāpaveic par aptuveni desmit tūkstoš latiem.

Tomēr nu izrādījies, ka iekārtas ir noņemtas, atpakaļ aizvien nav uzliktas. Savukārt nauda – gandrīz desmit tūkstoši latu jeb faktiski visa līgumā paredzētā summa, jau sen kā pārskaitīti par it kā pabeigtu darbu.

VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Vilis Students skaidro, ka šajā gadījumā VUGD ir vien kā starpnieks starp SIA «Nameks» un Nodrošinājuma valsts aģentūru, jo «mēs neesam maksātāji un mēs nepārvaldām finanšu līdzekļus, lai varētu ietekmēt firmu. Mūsu iespējas ir tehniskas – informēt gan Nodrošinājuma valsts aģentūru, gan firmu, ko esam arī darījuši.»

To, ka nauda samaksāta par neizdarītu darbu, nesen uzzinājusi Iekšlietu ministrija. Tā uzsākusi auditu, kura laikā informācija apstiprinājusies. Pēc iepazīšanās ar audita slēdzienu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) šo piektdien nolēmis par četru sistēmas darbinieku disciplināratbildības vērtēšanu. Tie ir Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Raimonds Bluķis un iestādes Finanšu daļas vadītājs, kā arī VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš un viens civilās aizsardzības eksperts.

IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone norāda, ka tālākās pārbaudēs skaidros, kādu iemeslu dēļ darbi nav veikti, un kādēļ par darbu jau ir samaksāts. Viņa turklāt neizslēdz iespēju, ka pēc dienesta pārbaužu pabeigšanas un amatpersonu atbildības izvērtēšanas, tiks lemts par «vēršanos tālākās institūcijās»

Kāda bijusi vienošanās par darbu pabeigšanu un kā tie tiks pabeigti, šobrīd nav īsti skaidrs. Tāpat kā nav skaidri iemesli, kādēļ veikts pārskaitījums. Pēc ugunsdzēsēju teiktā – jumti martā bijuši gatavi sirēnu uzstādīšanai. Formāli šie darbi prasot pāris dienas, tomēr iekārtas vēl nav uzstādītas, skaidro Students. Nodrošinājuma valsts aģentūra komentārus no savas puses nesniedz, norādot, ka viņi neesot atbildīgi par līguma izpildi, jo darbu izpildi kontrolē ugunsdzēsēji. Un balstoties uz to, aģentūra pārskaita naudu. «To mēs zinājām, ka darbi nav izpildīti, tieši tāpat kā to zināja aģentūra,» saka Students.

Savs skaidrojums ir kompānijai «Nameks». Tā «De facto» informēja, ka viena no sirēnām šobrīd tiek uzstādīta. Bet divām citām trauksmes iekārtām mainīta atrašanās vieta un attiecīgie projektēšanas un saskaņošanas darbi, ko veic ugunsdzēsības un glābšanas dienests, esot ievilkušies līdz maija sākumam.

«Nameks» tehniskais direktors Guntis Augusts e-pastā raidījumam raksta: „ Šo objektīvo apstākļu dēļ SIA «Nameks» nevar izpildīt savas uzņemtās saistības. (..) Šī līguma izpildes kavēšanās ir radījusi papildus izdevumus arī mums; aprēķinus varēsim veikt tikai pēc pilnas jauno uzstādīšanas vietu apsekošanas. Jau 2011.gada beigās, kad tika konstatētas šīs problēmas, Nodrošinājuma valsts aģentūrai tika nosūtīta vēstule ar apstiprinājumu par savu saistību izpildi no SIA «Nameks» puses pēc jauno objektu apskates.»

Kompāniju «Nameks» dibinājuši bijušie iekšlietu sistēmas darbinieki, bet kompānijas vadībā ir kādreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Grigulis. Viņš un šī brīža Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Bluķis savulaik bija kolēģi Iekšlietu ministrijā, kurš tolaik bija otrs valsts sekretāra vietnieks.

Starp kompānijas dalībniekiem ir arī bijušais Drošības policijas priekšnieks Jānis Apelis. «Nameks» pēdējos gados ieguvis virkni pasūtījumu gan no Nodrošinājuma valsts aģentūras, gan Rīgas pašvaldības policijas, gan citām iestādēm.

IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra šobrīd organizē iekšlietu sistēmas iepirkumus un tās kompetencē ir miljoniem vērtu konkursu rīkošana, tostarp skandāliem pavadītais auto nomas iepirkums. Izskatās, ka šis pēdējais notikums ar pārcentīgu naudas līdzekļu pārskaitīšanu ir iniciējis plašākas pārbaudes uzsākšanu šajā IeM iestādē.

«Iekšlietu ministrs tieši šobrīd domā par iespēju uzdot ārpuskārtas auditu par atsevišķu līgumu grupu vai kopu, ko slēdz Nodrošinājuma valsts aģentūra, un es domāju, ka to mēs varēsim pieņemt nedēļas laikā, noformulēsim riska zonu, jo mēs nespējam veikt par pilnīgi visiem miljonu iepirkumiem, kas ir vairāki simti. Izvērtēsim riskus un vērsīsim uzmanību uz tiem, kas ir vai nu finansiāli ar lielāku ietekmi, vai tie, kas ir vairāk apdraudēti,» informē Pētersone.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais