2011.gadā biogāzes stacijas saražojušas 101 gigavatstundu elektroenerģijas, taču kvotu apjoms ir 160 gigavatstundas. Iespējams, grūtības izmantot saņemtās kvotas rodas izejvielu trūkuma dēļ, energokompānijas AS "Latvenergo" izdevumā "Energoforums" apgalvo kompānijas izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.
Viņš secina, ka biogāzes ražotnēm ir grūtības izmantot saņemtās kvotas, iespējams, izejvielu trūkuma dēļ nav sasniegti plānotie tehnoloģiskie parametri.
Balodis informē, ka Latvijā pašlaik darbojas aptuveni 207 ar atjaunojamiem energoresursiem darbināmas stacijas, kuru kopējā elektroenerģijas izstrāde 2011.gadā bija 0,24 teravatstundas jeb 3,4% no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī, kas bija 7,2 teravatstundas.
2011.gadā darbojās 19 vēja stacijas, kuru uzstādītā jauda ir lielāka par 0,25 megavatiem, 18 vēja stacijas, kuru jauda ir mazāka par 0,25 megavatiem, septiņas biomasas stacijas, 23 biogāzes stacijas un 140 mazās hidroelektrostacijas. Savukārt 2012.gadā ekspluatāciju varētu sākt vēl vismaz deviņi projekti.
Pēdējos gados visvairāk attīstījušies tieši biogāzes staciju projekti. Biogāzes stacijas 2011.gadā elektrotīklā pārdeva 0,1 teravatstundu, kas ir nepilnas trīs reizes vairāk nekā 2010.gadā. Par tīklā nodoto elektroenerģiju tām samaksāts 2,7 reizes vairāk, nekā ir elektroenerģijas cena tirgū.
"Ar atjaunojamajiem energoresursiem darbināmas koģenerācijas stacijas pamatā uzceltas ar valsts atbalstu. Patlaban staciju būvniecībai no valsts puses ir apturēta kvotu izsniegšana, kas, domājot par virziena attīstību, ļaus izvērtēt šo staciju atbalsta shēmas un, iespējams, arī pieņemt citus lēmumus. Daudzi izņem licences un vēlas attīstīt šādus projektus. Taču tikai pavisam neliela daļa saņem piešķirtās elektroenerģijas kvotas, un, kā rāda pieredze, pēc stacijas nodošanas ekspluatācijā un ražošanas sākšanas gada laikā tās tomēr reāli neizmanto un plānotā izstrāde netiek sasniegta," norādīja "Latvenergo" pārstāvis.
Runājot par vēja elektrostaciju darbību, Balodis stāstīja, ka tās stacijas, kas pārdeva elektrību "Latvenergo", kopumā saražoja 70 gigavatstundu elektroenerģijas un to uzstādītā jauda bija 36 megavati. Iepriekšējos trīs gadus to jaudu attīstība nebija vērojama. Realizācijai nākotnē tiek gatavoti un izskatīti vēja staciju projekti ar kopējo jaudu 2800 megavati, taču Balodis prognozē, ka realizēt varētu tikai daļu no tiem.
Aptuveni 800 megavatu kopējās jaudas apjoma vēja staciju projektiem saņemta gan licence, gan izsniegti tehniskie noteiktumi no pārvades sistēmas operatora. No tiem kvotas ir saņēmuši tikai daži projekti kopējai elektroenerģijas izstrādei - apmēram 230 gigavatstundu gadā.
Jau ziņots, ka līdzšinējā atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), bijusi neilgtspējīga, no izmaksu viedokļa nekontrolējama un nereti radījusi arī nepareizas motivācijas pašiem zaļās enerģijas ražotājiem, informatīvajā ziņojumā valdībai secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).
Ziņojumam pievienotajā protokollēmumā paredzēts valdības uzdevums EM līdz šā gada 1.septembrim izstrādāt priekšlikumus atbalsta mehānisma izveidei, nosakot ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti.
Kā norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, AER jomā Latvijā ir ļoti liels potenciāls, kura mērķtiecīga, efektīva un ilgtermiņā prognozējama izmantošana ir visu interesēs. Pēc viņa sacītā, AER ir nozīmīgs resurss, lai stiprinātu Latvijas energoresursu pašnodrošinājumu, samazinot atkarību no importētiem resursiem un ar to saistītos riskus. Tomēr arī valsts izveidotajai atbalsta sistēmai elektroenerģijas ražošanai no AER ir jābūt atbildīgai gan pret elektroenerģijas patērētājiem, gan ekonomikas konkurētspēju kopumā.
EM aprēķini liecina - lai Latvijas kopējā enerģijas galapatēriņā 2020.gadā sasniegtu 40% īpatsvaru no AER ražotai enerģijai, papildus 2011.gadā saražotajam elektroenerģijas apjomam būtu nepieciešams saražot un patērēt ap 2036 gigavatstundas elektroenerģijas, neņemot vērā prognozēto siltumenerģijas daļu. Lielāko daļu no šī apjoma varētu nodrošināt jau attīstībā esošie projekti, kas obligātā iepirkuma tiesības jau ir saņēmuši. Tiesa, līdzšinējā pieredze liecina, ka projektu attīstība nenoris plānotajā laikā un patlaban tiek saražoti tikai 10,23% no ministrijas izsniegtajās atļaujās plānotā elektroenerģijas apjoma, lai arī kopējā vienam projektam pieejamā atbalsta intensitāte, ko sniedz obligātais elektroenerģijas iepirkums, ir ievērojami augstāka nekā citās Eiropas Savienības valstīs.
Laika posmā no 2007.gada līdz 2012.gadam obligātā iepirkuma komponente ir izmaksājusi vairāk nekā 86 miljonus latu. Ja tiek realizētas visas jaudas, par kurām iepriekš izsniegti lēmumi, obligātās komponentes izmaksas, pēc EM prognozēm, var būtiski pieaugt. Lai arī, visticamāk, daļa no tehniskajām jaudām tā arī netiks realizēta, ir jāizstrādā jauns ilgtspējīgs atbalsta mehānisms, bet jau esošajos mehānismos jānosaka stingrāki nosacījumi un uzraudzība.