Vai tobrīd tas bija vienīgais pareizais lēmums, vai bija iespējami arī citi risinājumi - to jāizvērtē profesionāļiem (zoologiem, veterinārārstiem, dzīvnieku kopējiem un Līgatnes dabas taku vadībai utt.). Tāpat, izvērtējot konkrēto gadījumu, tieši un tikai profesionāļiem (Dabas aizsardzības pārvaldei, VARAM, policijai, tiesai utt.) jālemj, vai un kādā apmērā jāsoda amatpersonas, kas bija un ir atbildīgas par lāču (un citu Līgatnē mītošo dzīvnieku) labturību un to cilvēku drošību, kas apmeklē šo parku vai dzīvo šā parka apkārtnē, norāda medniekus pārstāvošo organizācijas, kuras izplatījušas kopīgu paziņojumu.
Tādas situācijas Latvijā pieredzētas ne reizi vien. Līdzīga pēc būtības bija gan dīvainas uzvedības vilka ieklīšana Kandavā, gan bebru iemitināšanās Rīgas kanālā, gan vispārzināmā klaiņojošo suņu problēma utt.
Diemžēl Latvijas atbildīgo dienestu nesagatavotība un neprofesionalitāte noved pie tā, ka šādos un līdzīgos gadījumos rodas sekas, kuru likvidēšanā - nepatīkamākā, melnā darba veikšanā - tiek iesaistīti mednieki. Aicināti palīgā, mednieki neatsaka, kaut arī šādas situācijas nevienam nepatīk un nav arī precīzi atrunātas likumdošanā. Mednieki sabiedrības drošības vārdā parasti ir gatavi ziedot savu laiku, savu naudu, likt uz spēles savu veselību un varbūt pat dzīvību.
Tādēļ jāatzīst - mednieki patlaban Latvijā ir vienīgais reālais spēks, kam pietiek gan prasmes, gan aprīkojuma, gan drosmes brīžos, kad sabiedrības drošības intereses saduras ar savvaļas vai pieradinātu nekontrolējamu dzīvnieku radītiem draudiem. Tas, iespējams, nav pareizi, bet tā ir realitāte. Taču, raugoties no otras puses, - tieši mednieki sataupa ļoti daudz nodokļu maksātāju naudas, kas citādi būtu jātērē apmaksātām "šāvēju" brigādēm, jo bez tādām neiztikt, kā jau teikts: te brīvībā izlaužas pieradināts lācis, te traka lapsa sakaujas ar ķēdes suni, te vilks iemaldās pilsētas centrā...
Savukārt ažiotāža, kas, neiedziļinoties lietas būtībā, vēlāk tiek sacelta gan interneta portālos, gan citos masu medijos, ir absolūti neadekvāta un bieži vien padara medniekus par galvenajiem grēkāžiem. Tādēļ gribam atgādināt, ka medības Latvijā ir legāla, ļoti stingri reglamentēta un senās tradīcijās balstīta nodarbe, kas Eiropā un daudzviet citur pasaulē tiek uzskatīta arī par vienu no dabas aizsardzības sastāvdaļām. Zinātniski pētījumi un aptaujas liecina, ka tieši mednieki daudz labāk izprot dabas procesus un ir pozitīvāk noskaņoti ne tikai pret dzīvniekiem vispār, bet arī pret lielo plēsēju klātbūtni dabā (Latvijā), nekā pārējā sabiedrības daļa. Medību saimniecība Latvijā vēl arvien ir arī ļoti demokrātiska - tajā var iesaistīties ikviens iedzīvotājs neatkarīgi no tautības, mantiskā stāvokļa vai dzimuma, un, kā rāda skaitļi, - šo iespēju izmanto vairāk nekā procents Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vismaz četrreiz vairāk cilvēku ir saistīti ar medībām pastarpināti - viņi ir mednieku ģimeņu locekļi, draugi vai kolēģi, kas arī (dažs biežāk, dažs retāk) izmanto medībās gūto produkciju, piedāvātās kopābūšanas iespējas utt. (Uzskatāmāk - no katriem 20 cilvēkiem - uz ielas, lielveikalā, koncertā - vismaz viens ir mednieks, lieto medījuma gaļu vai savas brīvdienas pavada mežā).
Atgriežoties pie notikuma ar lāceni Madi, jāuzsver:
# šīs nekādā gadījumā nebija medības, tādēļ absolūti nepieņemama šķiet visu mednieku un ar medniekiem saistīto cilvēku apsaukāšana par slepkavām un šādu godu un cieņu aizskarošu komentāru pieļaušana publiskos portālos;
# šīs nekādā gadījumā nebija medības, tādēļ nav pieļaujama arī konkrētā liktenīgo šāvienu izdarījušā mednieka jebkāda nomelnošana vai vajāšana. Šis mednieks bija labas gribas vadīts amatpersonu pieaicināts brīvprātīgs palīgs, kurš rīkojās atbilstoši šo amatpersonu lēmumam;
# lācenes Mades gadījums kārtējo reizi pierāda, ka Latvijā visvairāk nepieciešama tieši ar medībām, dabu un dzīvniekiem nesaistītās sabiedrības daļas izglītošana, nevis citas mūsu sabiedrības daļas - mednieku - padarīšana par grēkāžiem teju ik reizi, kad vārds "mednieks" atainojas plašsaziņas līdzekļos.
# Medniekus pārstāvošās organizācijas Latvijā būs vienmēr gatavas nākt talkā sabiedrībai arī atbildot uz jautājumiem, un sniedzot savus skaidrojumus.