PVD rīcībā ir šaujamais dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, taču Mades tvarstītāji to neprasīja

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīcībā ir speciāla ierīce dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai no attāluma, taču pēc lācenes Mades izbēgšanas no Līgatnes dabas taku voljēra neviens nevērsās PVD un neprasīja to, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā apstiprināja Iekšlietu ministrijas pārstāve Ieva Rekšņa, Nodrošinājuma valsts aģentūra valsts materiālajām rezervēm savulaik iegādājusies vienu tālinjektora ierīci dzīvnieku imobilizēšanai un nodevusi to PVD lietošanā.

PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis aģentūrai LETA atzina, ka pārvaldes rīcībā ir šāds tālinjektors. Normālos apstākļos ar to varot bez problēmām iemidzināt dzīvniekus, izšaujot šautriņu no 25-30 metru attāluma.

Tomēr pēc lācenes Mades izbēgšanas no voljēra neviens neesot vērsies PVD Ziemeļvidzemes pārvaldē, lai paprasītu šo tālinjektoru, un tas pārvaldes vadītāju pat nedaudz izbrīnījis. "Laikam viņiem nav zināms, kas kurai iestādei ir," telefonsarunā aģentūrai LETA sacīja Ulmanis.

Jautāts, vai PVD darbinieki paši nav piedāvājuši lācenes tvarstītājiem palīdzību, Ulmanis atbildēja, ka uzzinājis par izbēgušo dzīvnieku tikai no plašsaziņas līdzekļiem, taču valsts iestāžu komunikācija nenotiek caur medijiem, tai ir citāda procedūra.

PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs atcerējās, ka aptuveni pirms četriem gadiem šāds dienesta rīcībā esošs tālinjektors izmantots kāda Ramatā klaiņojoša lāča īslaicīgai iemidzināšanai, lai pēc tam nogādātu dzīvnieku citā vietā.

Turklāt šāds tālinjektors ir arī vairākiem citiem dienestiem Latvijā, atzina Ulmanis. Viņš atklāja, ka tas varētu maksāt ap 300-400 latiem.

Kā ziņots, šā gada 22.aprīlī, izrokoties zem iežogojuma, no Līgatnes dabas taku voljera atkārtoti izbēga lācene Made. Pirmo reizi viņa brīvsolī devās pērn augustā. Toreiz jau nākamajā dienā lācene tika atrasta un aizvilināta atpakaļ uz "mājām".

Taču otrā bēgšanas reize Madei izrādījās liktenīga. Divas dienas nespējot lāceni aizvilināt atpakaļ uz nožogojumu, tika pieņemts lēmums viņu nošaut, jo dzīvnieks esot radījis draudus apkārtējiem iedzīvotājiem. Mades tvarstītāji norādīja, ka viņu rīcībā arī neesot bijis instruments lāča īslaicīgai iemidzināšanai no attāluma.

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts aģentūrai LETA vēlāk atzina, ka lēmums likvidēt Madi nebija viegls un speciālisti ar to nelepojas, taču cits risinājums neesot bijis iespējams, jo dzīvnieks atradies pārāk tālu no Līgatnes dabas taku teritorijas un situācija kļuvusi nekontrolējama.

Sākotnēji izskanēja informācija, ka, lai veiktu šāvienus ar miega ampulām, šāvējam ir jāatrodas vismaz 10 metru attālumā no dzīvnieka. Turklāt speciālisti konstatējuši, ka iemidzināšana nav iespējama, ņemot vērā riskus, ko rada pakāpeniskā miega zāļu iedarbība un neprognozējamā dzīvnieka rīcība pēc šāviena.

Dienu pēc lācenes nogalināšanas advokāts Saulvedis Vārpiņš vērsās Valsts policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu saistībā ar Mades bēdīgo likteni.