Finanšu ministrija rosina pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt jau no šā gada 1.jūlija, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) - no nākamā gada 1.janvāra.
Kā šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), PVN likme gada vidū varētu tikt samazināta no 22% līdz 21%, taču tikai ar nosacījumu, ka ar uzņēmējiem tiek panākta vienošanās par to, ka PVN samazināšana tiks atspoguļota arī cenās.
Ja šāda līguma nebūs, samazināt PVN nebūtu jēgas, akcentēja ministrs, norādot, ka varētu tikt atsākts cenu monitorings un informācija par cenu izmaiņām iedzīvotājiem sniegta vienlaicīgi latos un eiro, tādējādi pakāpeniski pieradinot cilvēkus pie jau tuvākajā nākotnē gaidāmās pārejas uz eiro.
PVN likmes samazināšana budžeta ieņēmumus ietekmēs par 40 miljoniem latu, bet, no otras puses, šāds solis būtiski samazinās inflāciju - par 0,5 procentpunktiem.
Pēc Vilka teiktā, PVN samazināšana ir nepieciešama, jo šī nodokļa likme Latvijā ir augstākā Baltijā, un šis ir nozīmīgs solis konkurētspējas uzlabošanā, patēriņa veicināšanā un pastarpināti - virzībā uz Māstrihtas kritēriju ievērošanu.
Vilka teiktais liecina, ka netiks atbalstīts priekšlikums pārtikai ieviest pazemināto PVN.
Lai pasargātu zemniekus no zaudējumiem pieaugošās produkcijas pašizmaksas palielinājuma dēļ, kā arī sniegtu iespējas iedzīvotājiem iegādāties vairāk piena produktu, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība aicina valdību panākt PVN samazinājumu līdz 7%. Aicinājumu atbalstījusi arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, solot attiecīgi samazināt arī preču cenas veikalos. Tāpat atbalstu paudusi Latvijas Maiznieku biedrība.
Tomēr finanšu ministrs uzskata, ka saistībā ar pazeminātās PVN likmes piemērošanu pārtikas produktiem saņemtais piedāvājums ir nepietiekami pārliecinošs, turklāt budžetam ieņēmumi no pārtikas produktu aprites ir pārāk nozīmīgi.
Savukārt IIN 2013.gada 1.janvārī samazinās no 25% līdz 24%, bet nākamajos gados samazinājums tiks turpināts un tas varētu būt pat straujāks - divi procentpunkti, tādējādi trīs gadu laikā IIN samazinot līdz 20%.
Tāpat no nākamā gada neapliekamo minimumu plānots palielināt no 45 līdz 60 latiem.
Iecerēts arī palielināt atbalstu par apgādājamajiem.
Kā akcentēja Vilks, IIN samazināšana ir būtisks solis, kas katra cilvēka maciņu gadā ietekmēs par vairākiem simtiem latu.
Pēc finanšu ministra teiktā, iespējams, Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas patlaban var atļauties nodokļu samazināšanu un domāt par izdevumu palielināšanu, vienlaikus samazinot budžeta deficītu. Tas ir rezultāts tam darbam, kas iepriekšējos gados veikts saistībā ar budžeta konsolidāciju.