Kanādas vēstniecības Latvijā sadarbībā ar Resursu centru sievietēm "Marta" rīkotās publiskās diskusijas "Sieviešu tiesības nedrošās valstīs" dalībnieki vienojās, ka vardarbības pret sievieti jomā un tās regulēšanas tiesiskajos aspektos Latvijā un Afganistānā saskatāmas pārsteidzošas līdzības, neskatoties uz ilgstošajiem militārajiem konfliktiem Afganistānā.
Diskusijas centrā bija sieviešu situācija Afganistānā un starpvalstu sadarbības iespējas problēmu risināšanā. Kanādas vēstnieks Latvijā R.Skots Heteringtons. Savā uzrunā vēstnieks atgādināja NATO mērķus saistībā ar situāciju Afganistānā, norādīja uz cilvēktiesībām un demokrātiskas sabiedrības vērtību iedzīvināšanas iespējām ilgstošas karadarbības plosītajā valstī.
Paneļdiskusijas dalībnieki psiholoģe Ieva Bite, jurists Juris Dilba, cilvēktiesību pētniece Svetlana Djačkova, vēsturnieks Atis Lejiņš, starpkultūru komunikācijas eksperte Ieva Stūre un LR Ārlietu ministrijas bijušie attīstības padomnieki Afganistānā Pēteris Veits un Valts Vītums diskutēja par kultūru, tradīciju, reliģiju un bruņotu konfliktu mijiedarbību, kā arī par vardarbības psiholoģiskajiem aspektiem un globālo aktualitāti.
Diskusijas dalībnieki dalījās informācijā par starpvalstu sadarbības iespējām, atzīstot, ka, lai arī Latvijā pastāv daudz neatrisinātu problēmu dzimumu līdztiesības jomā, mums ir iespējams sniegt ne tikai militāru, bet arī civilu atbalstu Afganistānai, lai sekmētu progresu sieviešu dzīves apstākļu uzlabošanā karadarbības skartajā reģionā.
Diskusija atklāja pārsteidzošu līdzību starp situāciju Afganistānā un Latvijā, galvenokārt faktos par vardarbību ģimenē, kas atspoguļo sievietēm raksturīgo upura lomas uzņemšanos, kā arī neuzticēšanos tiesībsargājošām institūcijām un neatbilstību starp tiesību normām un iespējām tās realizēt praksē.
J. Dilba, salīdzinādams situāciju Latvijā un Afganistānā attiecībā uz dzimumu līdztiesību un vardarbības ģimenē novēršanu, kā līdzīgo uzsvēra tiesību normu deklaratīvo raksturu, tradīciju un aizspriedumu spēku. LR Saeimas deputātu sieviešu grupas vadītāja K.Pētersone piekrita, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā vērojama neatbilstība starp tiesību normām un to iedzīvināšanu praksē, kā vienu no būtiskiem šķēršļiem minot reālās varas koncentrāciju vīriešu rokās.
"Raugoties uz situāciju Afganistānā un rietumvalstu sniegto atbalstu ir jārunā nevis par finanšu līdzekļu, bet cilvēkresursu trūkumu. Esošā institucionālā struktūra nespēj akumulēt naudu, amatpersonas ne vienmēr gatavas administrēt sniegto palīdzību un pārvaldīt piešķirtos līdzekļus, līdz ar to ievērojama daļa palīdzības nesasniedz mērķi," teica civilais eksperts Afganistānā P. Veits. Vietējie iedzīvotāji bieži neuzticas varas iestādēm, pamatoti bažīdamies par to korumpētību un ierobežoto kompetenci. Valstī vērojama izteikta plaisa starp varas nesējiem un iedzīvotāju interesēm - radies pat jēdziens "kabulizācija", ar ko apzīmē galvaspilsētā mītošo lēmumu pieņēmēju atrautību no tautas.
Vērtējot situāciju no malas, ir pamats skeptiski izturēties pret optimismu raisošiem statistikas datiem un deklaratīvām tiesību normām attiecībā uz cilvēktiesībām un dzimumu vienlīdzību, jo donoriem pieejamā informācija ir nepilnīga un apzināti interpretēta, savukārt prakse būtiski atšķiras. Vienlaikus P.Veits aicināja atturēties no reģiona demonizēšanas un uzsvēra, ka pozitīvi piemēri ir sastopami, un rietumvalstu valdību, kā arī dažādu NVO veiktais darbs sniedz rezultātus. V. Vītums norādīja, ka militāri visas problēmas nav atrisināmas. Tāpat P. Veits atzina sieviešu - palīdzības sniedzēju - lomu, kas dzimumu līdztiesības nodrošināšanā var izrādīties daudz nozīmīgāka, jo vietējo sieviešu dzīve kultūras tradīciju dēļ paliek daļēji vai pilnībā slēpta ārvalstu vīriešiem.
Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski pieaug patvēruma meklētāju skaits no nedrošām valstīm, galvenokārt, Āfrikas un Āzijas zemēm, to skaitā - Afganistānas. Izvērtējot sieviešu un bērnu stāvokli, tika atzīta Latvijas nepietiekamā gatavība sniegt palīdzību visiem, kas to lūdz.