Latvijā nepieciešams paplašināt valsts valodas apguves iespējas, šodien pēc viesošanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Bērziņš sacīja, ka valsts valodas apguves iespēju paplašināšana ir būtiskākais valsts uzdevums, kas jārisina nekavējoties, lai veicinātu naturalizācijas procesu, jo īpaši Latgales reģionā, kur tas šobrīd ir kritiski zems, informē Prezidenta preses dienests.
Kā otru valsts uzdevumu Bērziņš minēja PMLP kapacitātes palielināšanu nākotnē, rēķinoties ar strauji augošo patvēruma meklētāju skaitu, kas nesolās sarukt, bet gan pieaugs vēl lielākos apmēros.
Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien apmeklēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai iepazītos ar tās veicamajiem uzdevumiem, tai skaitā ar pilsonības iegūšanas procesu Latvijā un tā tendencēm, kā arī īsā sarunā ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski pārrunāja iekšlietu sistēmā strādājošo atalgojuma jautājumu un valsts un pašvaldību policiju sadarbības aspektus dažādās administratīvajās teritorijās.
Pēc tikšanās ar PMLP vadītāja vietniekiem Mairu Rozi un Jāni Citskovski Valsts prezidents atzina: "Šī ir viena no tām Latvijas valsts pārvaldes struktūrām, kura godprātīgi veic savus pienākumus. Es pārliecinājos, ka ir darīts viss, lai pilsonības iegūšanas process Latvijā būtu cilvēkiem saprotams un vienkāršs."
PMLP pārstāvji pateicās Valsts prezidentam par apmeklējumu un atzina, ka šis ir vēsturisks fakts, jo Bērziņš ir pirmais Valsts prezidents, kurš apmeklē PMLP. Sarunas laikā plašā informatīvā ziņojumā Valsts prezidents tika iepazīstināts ar galvenajām tendencēm pilsonības iegūšanas procesā.
Pēdējo septiņu gadu periodā naturalizācijas rādītāji krasi samazinās, ko visnotaļ tieši negatīvi ietekmē arī politiskie procesi, tai skaitā nesenais valodas referendums. Tomēr nepilsoņu skaits turpina samazināties - šobrīd Latvijā ir 312 189 nepilsoņi jeb 14,1% no kopējā iedzīvotāju skaita. 1996.gadā Latvijā bija 29,4% nepilsoņu. Visaugstākais nepilsoņu skaits pēc vecuma grupām ir grupā virs 50 gadiem, viszemākais - jauniešu vidū. Turklāt šobrīd valstī ir 12067 bērni un jaunieši, kas varētu pilsonību iegūt bez naturalizācijas procesa iziešanas.
Proti, līdz 15 gadus vecumam ar vecāku aizpildītu pieteikumu par vēlēšanos bērnam piešķirt Latvijas pilsonību, bet no 15 līdz 18 gadu vecumam pilsonība tiek piešķirta, uzrādot apliecinājumu par valsts valodas eksāmena nokārtošanu skolā atbilstošā līmenī. 85% nepilsoņu atbildējuši, ka vēlas saviem bērniem Latvijas pilsonību, tomēr realitātē tikai aptuveni puse no Latvijas nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem līdz pilngadībai kļūst par Latvijas pilsoņiem. Aptuveni 21% vecāku pieteikumu bērnu pilsonībai neaizpilda nezināšanas dēļ, bet ap 17% to dara apzināti, lai ģimene varētu bez vīzām ceļot uz NVS valstīm.
PMLP informēja, ka vēlmi naturalizēties pēc aptaujas datiem pauž viena ceturtā daļa nepilsoņu, bet Latgalē šis rādītājs ir vēl zemāks - tikai 16%. Vienlaikus ievērojama daļa nepilsoņu jeb 61% vēlas dubultpilsonību, tādējādi baudot visas pilsoņiem pieejamās garantijas gan Latvijā, gan Krievijā. Zīmīgs ir fakts, ka vairākums nepilsoņu vecumā no 55 gadiem izvēlas kļūt par Krievijas pilsoņiem sociālo garantiju dēļ, lai saņemtu Krievijas vecuma pensiju, kas pienākas no šī vecuma, un vienlaikus arī turpinātu strādāt Latvijā.
Šobrīd Latvijā pastāvīgi darbojas trīs naturalizācijas eksāmenu norises vietas Rīgā, Liepājā un Daugavpilī, kā arī uz trīs pilsētām - Valmieru, Ventspili un Jēkabpili - komisija izbrauc pēc nepieciešamības.
Kopumā novērtējot naturalizācijas procesa veicināšanai nepieciešamos pasākumus Valsts prezidents un PMLP vadītāji bija vienisprātis, ka būtu nepieciešama valsts un pašvaldību apmaksātu latviešu valodas kursu nodrošināšana, plašāka informatīvu un metodisko materiālu izdošana, interaktīvu programmu izveidošana latviešu valodas un Pilsonības likumā noteikto zināšanu apgūšanai, plašāka skolu jaunatnes iesaistīšana un jau esošo informācijas dienu kvalitātes uzlabošana.