Roberts Ķīlis atbalsta pedagogu algu paaugstināšanu

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atkārtoti uzsver, ka atbalsta pedagogu algu paaugstināšanu, taču vienlaikus uzskata, ka algas paaugstināšanai jānotiek kopsakarā ar pedagogu darba kvalitātes vērtēšanu. IZM ir apliecinājusi, ka līdz jūnijam izstrādās un piedāvās konkrētus priekšlikumus algu paaugstināšanas mehānismam, informē ministra preses sekretārs Reinis Tukišs.

Ministrs ar izpratni izturas pret to, ka LIZDA izvēlas pāragri celt ažiotāžu ap šo tēmu, jo ir saprotams, ka arodbiedrībai saviem biedriem jādemonstrē kareivīga un dažkārt pat agresīva stāja.

Šobrīd ministrs izvēlēsies atturēties no publiskas diskusijas vai skaļu vārdu apmaiņas par arodbiedrības nepilnīgi formulētām prasībām.

Šādu paziņojumu ministrs sniedzis atbildot uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško teikto, ka arī šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē konkrēti risinājumi pedagogu atalgojumam netika piedāvāti, tāpēc zūd cerība, ka pedagogu prasības tiks izpildītas.

Viņa norādīja, ka viss teiktais ir "varbūtības izteiksmē", netiek runāts par konkrētiem gadiem, savukārt cilvēki grib konkrēti zināt, kurā brīdī un par cik lielu summu algas tiks paaugstinātas. LIZDA priekšsēdētāja uzsvēra, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiek lūgta konkrētība, taču joprojām nav nekāda atskaites punkta, no kura varētu notikt izmaiņas. Tāpat visas IZM atbildes vēstules esot "ūdeņainas" - bez datumiem vai procentiem.

"Kaut vai tagad pie šī galda ministrijas pārstāvjiem vajadzēja pateikt - "jā, mēs saredzam, ka finansējums pedagogiem, piemēram, no 1.janvāra palielināsies par noteiktu summu," - pat tā nav," teica Mikiško, piebilstot, ka šodienas sēdē netika saņemtas atbildes uz būtiskiem jautājumiem.

Tāpat IZM un arodbiedrību pārstāvji dažādi interpretē pedagogu prasības, kas izteiktas vēstulē ministrijai. Tomēr, ja visiem pedagogiem ar septembri tiktu palielināta alga, būtu nepieciešami 10 miljoni latu, kas atstātu ietekmi uz nākamā gada budžetu 30 miljonu latu apmērā, savukārt, paaugstinot atalgojumu arī no nākamā gada, būtu nepieciešami vēl 22 miljoni latu, sacīja IZM valsts sekretāra vietniece Inga Štāle. Vienlaikus jāatceras, ka panākta vienošanās par pirmsskolas pedagogu dotāciju finansēšanu no pamatbudžeta, kas ir vēl 23 miljoni latu, atgādināja Štāle. Tātad kopumā būtu nepieciešami 75 līdz 80 miljoni latu, lai izpildītu šīs prasības, norādīja valsts sekretāra vietniece.

IZM pārstāvji arī akcentēja, ka jāizstrādā ilgtermiņa programma pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, kas veicinātu kvalitāti, nodrošinātu motivāciju un profesionālās izaugsmes iespējas. Tāpēc jāizlemj, vai virzīties uz mehānisku algu paaugstinājumu par 10%, vai arī uz ilgtermiņa programmu, balstoties uz rādītājiem, kas saistīti ar kvalitāti. Patlaban notiek darbs pie iespējamām izmaiņām, un priekšlikumi būs zināmi jūnijā.

Savukārt projekta "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" vadītāja Evija Papule norādīja, ka pedagogu alga varētu būt atkarīga no kvalitātes pakāpes. Tomēr tam būtu jānotiek pakāpeniski, sākotnēji algas palielinot skolotājiem ar augstākām pakāpēm un vēlāk arī pārējiem. Taču Mikiško pauda bažas, ka tas varētu veicināt nesaskaņas skolotāju vidū.

Tāpat Saeimas sēdē Štāle informēja, ka lielākā daļa pedagogu par vienu likmi saņem no 340 līdz 360 latiem, savukārt vidēji viens skolotājs strādā 1,2 likmes.

Jau ziņots, ka arodbiedrība pieprasa valdībai no šā gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013.gada 1.janvāri arodbiedrības aicina palielināt finansējumu pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba samaksai vēl par 10%.

Iepriekš IZM publiski apliecinājusi gatavību ar šā gada 1.septembri par 10% paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, bet par 10% palielinājumu valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldībām tā neesot minējusi ne vārda.

Latvijā

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais