greksudze.lv veidotāji: internetā izsūdzētos grēkus mācītājs nelasa un neatlaiž

© http://greksudze.lv/

Jau labu laiku Latvijā darbojas gan virtuālā e-baznīca, gan katoļu un luterāņu baznīcu mājas lapas, bet pirms mēneša Latvijā parādījusies arī virtuālo grēksūdžu mājas lapa, kurā ikviens pavisam anonīmi var izstāstīt savus visslēptākos grēkus. Tiesa, izrādās, ka šos grēkus neviens mācītājs nepārlasa un neatlaiž, jo portāla veidotāji šo lappusi iecerējuši vairāk kā atpūtu un izklaidi.

Lappuses Grēksūdze.lv veidotājs sevi neatšifrē. Savdabīgo projektu vēl 2007. gadā radīja kāds puisis, kurš šobrīd nevēlas atklāt savu vārdu. Toreiz apmeklētāju interese par jauno projektu bijusi visnotaļ neliela, tādēļ lappusi ātri vien nācies slēgt. Taču krīze ir viesusi zināmas izmaiņas, tādēļ pirms mēneša interneta lappuse greksudze.lv tika reanimēta.

Portāla pārstāve Agnese Krievkalna sarunā ar nra.lv neslēpj — šis ir „pilnībā privāts pasākums”, kam neesot nekāda sakara ar kādu no tradicionālajām konfesijām vai reliģisko sektu. Portāla veidotāji neesot nedz kaislīgi kristieši, nedz kādas draudzes pārstāji. „Šādas interneta lappuses pastāv daudzviet pasaulē, tādēļ mēs nolēmām, ka kaut ko līdzīgu var mēģināt radīt arī Latvijā. Nekādas lielas misijas mums nebija,” atzīst Agnese, atklājot — lai gan Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujāts par viņu projektu neesot sajūsmā, greksudze.lv veidotājus tas īpaši nesatraucot.

Lai gan savdabīgajā interneta lappusē netiek minēts vai izsūdzētos grēkus lasa kāds ordinēts mācītājs un vai viņam ir tiesības šādi — virtuāli — grēkus atlaist, A. Krievkalne neslēpj: internetā publicētos grēkus neviens mācītājs nepārlasa un grēku atlaišana nenotiekot. „Tā vairāk ir izklaide, atpūta, iespējams, kādam pat atvieglojums par citiem nodarītām sāpēm,” klāsta Agnese. Viņa arī piebilst, ka jaunā lappuse jau radījusi lielu sabiedrības interesi, tādēļ tuvākajā nākotnē portāla veidotāji lielāku uzmanību pievērsīšot „ētera piesārņotājiem”. „Pārsvarā tie ir skolnieki, kuri mēģina rakstīt rupjības vai klajus izdomājumus. Ar viņiem mēs mēģināsim cīnīties daudz bargāk nekā līdz šim,” uzsver portāla pārstāve.

Jāpiebilst, par uzvedības normām tiek atgādināts arī pašā portālā — lappusē teikts, ka, sūdzot grēkus, nevajadzētu minēt konkrētus vārdus, firmu nosaukumus, telefonus vai epasta adreses. Nevajadzētu iedziļināties pornogrāfiska rakstura niansēs vai izteikt radikālus politiskos viedokļus. Bet visādi citādi — brīva radošā vaļa.

Interesanti, ka visi šīs lappuses apmeklētāji var brīvi lasīt citu cilvēku izsūdzētos grēkus un pat balsot par tiem, smieklīgākos vai aizkustinošākos grēkus ierindojot savdabīgā topā. Šobrīd portāla apmeklētāji par „labāko” grēku atzinuši atzīšanos, kas skan šādi: „es vienreiz iesitu sunim pa galvu tā, ka tā atsitās pret sienu, suns aizskrēja.” Otrajā vietā ir grēksūdze „es šodien autobusa pieturā vienam cilvēkam uzkāpu uz kājas un neatvainojos.”

Pagaidām lappusē savas grēksūdzes ir izsūdzējis 2241 cilvēks un nodarījumu amplitūda ir visnotaļ plaša. Šeit lasāma nožēla gan par kavētām mācību stundām un neizpildītiem mājas darbiem, gan par mīļoto cilvēku sānsoļiem, arī par klačošanos, nelielu zādzību izdarīšanu un pārlieku ēdelību. Turklāt vietumis grēksūdžu tekstā ir redzamas, ka tas piedzīvojis lappuses veidotāju cenzūru.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais