Lēmums nošaut Madi nav bijis viegls

Vakar vakarā pieņemtais lēmums nošaut no Līgatnes dabas taku voljera 22.aprīlī izbēgušo lāceni Madi nav bijis viegls, aģentūrai LETA pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Ar šo lēmumu speciālisti nelepojas, nepriecājas, un ir žēl, ka tāds bijis jāpieņem. Nošautās lācenes āda tiks saglabāta, lai veidotu lācenes izbāzeni, kurš varētu tikt izstādīts muzejā vai Līgatnes dabas takās.

Lēmums par lācenes nošaušanu nav bijis vienpersonisks, to pieņēmuši visi speciālisti, kas notikuma vietā atradušies brīdī, kad sapratuši, ka citu variantu nav. Lāceni nebija iespējams notvert piemērotā attālumā, lai iešautu miega ampulu, turklāt ar lenkšanu tik tuvu Madei piekļūt nebija iespējams.

Zīverts neapstiprina sabiedrībā izskanējušo informāciju, ka Made it kā būtu uzbrukusi zvērkopei Velgai Vītolai. Draudu ne zvērkopjiem, ne medniekiem nav bijis, tomēr Made bēguļoja un slēpās, turklāt teritorija, kur viņa atradās, apgrūtināja viņas meklēšanu.

Lācenes uzvedība bija ļoti atšķirīga no rudens, kad Made brīvībā izlauzās pirmo reizi. Galvenais trūkums bija tas, ka Made tā arī neizveidoja kontaktu ar zvērkopjiem.

Zīverts uzsver, ka tika darīts viss, lai mēģinātu iešaut miega ampulu, taču meža apstākļos, kur ir stāvas nogāzes un nepārredzams apvidus, tas nav viegli. Lēmums par lācenes nošaušanu tika pieņemts sabiedrības interesēs. Pēc sabiedrības reakcijas speciālisti spriež, ka ne katrs apzinās to risku, kāds bija, sekojot lācenei. Kad Made kļuva arvien nervozāka un bēguļoja, jebkurā brīdī varēja būt situācija, ka viņa parādās no citas puses un uzbrūk zvērkopjiem. Šajā gadījumā lācis vienalga būtu jānošauj.

Turklāt speciālisti, kas lācim sekoja jau vairākas dienas, bija paguruši un ar katru dienu modrība zuda, radot lielāku risku notikt kādai nelaimei.

LETA jau ziņoja, ka vakar, lai arī Līgatnes dabas taku darbinieki bija atraduši lāceni Madi, viņa turpināja staigāt pa mežu un nekāda pielabināšana un ieēdināšana nelīdzēja lāceni nogādāt atpakaļ voljerā.

Pēc pieaicināto speciālistu atzinuma, ka iemidzināšana nelīdzēs, jo viņas rīcība var radīt lielāku apdraudējumu apkārtējiem Līgatnes iedzīvotājiem, tika pieņemts lēmums Madi likvidēt, aģentūru LETA informēja Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis.

Viņš stāstīja, ka pēc ilgiem meklēšanas pūliņiem, kas atsākās vakar no rīta, izbēgusī lācene Made tika atrasta tikai pēcpusdienā un pēc savu ķērāju apmānīšanas viņa devās atpakaļ mežā. Dabas taku darbinieki, nu jau piesaistot medniekus, turpināja viņai sekot pa mežu. Pēc kāda laika viņa ciemojusies vēl citā apkaimes mājas pagalmā un likusi saprast, ka pielabināšanās un ieēdināšana nelīdzēs - viņa nedomā pakļauties un doties atpakaļ uz nožogojumu.

Lai veiktu šāvienus ar miega ampulām, šāvējam ir jāatrodas vismaz 10 metru attālumā no dzīvnieka. To, ka iemidzināšana nav iespējama un viņas rīcība var radīt reālu apdraudējumu Līgatnes novada iedzīvotājiem, pēc lācenes satrauktās un nervozās izturēšanās secināja gan vetārsts, gan pārējie speciālisti. Ņemot vērā arī riskus, ko rada pakāpeniskā miega zāļu iedarbība un neprognozējamā dzīvnieka rīcība pēc šāviena, nopietni izvērtējot situāciju un konsultējoties ar speciālistiem, tika pieņemts lēmums lāceni likvidēt.

LETA jau ziņoja, ka lācene Made pērn jau reizi devās brīvsolī, naktī uz 18.augustu izrokot sev ceļu zem iežogojuma. Toreiz lācis nākamajā dienā tika atrasts pie kādām mājām našķojamies ar āboliem. Uz voljeru viņu aizvilināja zvērkope Velga Vītola.

Otro reizi lācene savu voljeru pameta 22.aprīlī laika posmā no plkst.18 līdz plkst.18.30. Arī šoreiz viņa izraka dziļu bedri zem lāču mītnes iežogojuma.

Pašlaik situācija mežā nav tāda kā pērn rudenī, kad Made izbēga pirmo reizi. Mežā nav ne sēņu, ne ogu, apkārtnes dārzos nav ābolu. Zvērkopji cerēja, ka lācis meklēs pārtiku, tādēļ pats izlems atgriezties voljerā. Tomēr 24.aprīlī Made apēda zvērkopju izlikto pārtiku, bet voljērā atgriezties nevēlējās.

Made izbēga gandrīz mēnesi pēc tam, kad tika iegūti nepieciešamie līdzekļi lācenes Ilzītes mājas celtniecībai.

Jau ziņots, ka pašreizējā Ilzītes mītne ir laba, taču lācenei ir trīs radinieki, kuru sen celtā mītne vairs nav droša un piemērota dzīvošanai. Dabas taku darbinieki paredzēja lielos lāčus - Madi, Puiku un Miku - pārvietot uz Ilzītes mājvietu.

Lācenes Ilzītes mājas celtniecībai fiziskas un juridiskas personas saziedojušas 10 239 latus. 15 000 latu finansējumu piešķīris Meža attīstības fonds, bet 10 000 latu finansējumu piešķīris Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Paredzēts, ka jaunā lāču mītne būs gatava šī gada rudenī.