Uzklausot ieinteresētās puses, Ministru kabinets otrdien tomēr neizšķīrās, kādā kārtībā pēc 2013. gada tiks nodrošināta maksas kanālu zemes ciparu apraide. Ministrus nepārliecināja lielāko konkurentu Lattelecom un Baltcom pārstāvju paustie argumenti.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis gan pāris reizes kolēģiem atgādināja, ka jaunā kārtība jāizveido laikus, lai jau 2014. gada pirmajās minūtēs iedzīvotāji nepaliktu bez virszemes apraides televīzijas kanāliem, bet parlaments šo procesu dažādu iemeslu dēļ var novilcināt. «Ja konkurss netiks izsludināts, vainīga nebūs Saeima, bet valdība,» teica V. Dombrovskis. Ministri tomēr nosliecās par labu Satiksmes ministrijas piedāvātajam kompromisa variantam. Proti, to, cik komersanti būs tiesīgi piedāvāt maksas kanālu virszemes ciparu apraidi, noteikt konkursa nolikumā. Savukārt konkursa nolikums būs atkarīgs no tā, kādus pienākumus parlamentārieši uzticēs Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).
Cīņa starp ietekmīgākajiem virszemes televīzijas apraidītājiem Lattelecom un Baltcom aizsākās, jo Satiksmes ministrijas izveidotā darba grupa turpmākai virzībai ieteica koncepciju, ka maksas televīzijas kanālus virszemes apraidē konkursa kārtībā vajadzētu nodot tikai vienam komersantam. Viens no šā piedāvājuma virzītājiem ir Latvijas Informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), kurai pārmet pārāk ciešu saikni ar Lattelecom.
Savukārt Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA), kuru saista ar Baltcom īpašnieka Pētera Šmidres interešu pārstāvniecību, uzskata, ka šāds risinājums kropļotu konkurenci šajā tirgus nišā, jo, kļūstot par konkursa uzvarētāju, Lattelecom lēnām varētu pārliecināt klientus, ka tiem virszemes apraide nemaz nav nepieciešama, vai diktēt savus spēles noteikumus, kas klientus spiestu pāriet uz Lattelecom pārstāvēto IP televīziju.
Tādēļ LTA un Baltcom uzskata, ka lietderīgi un iedzīvotājiem izdevīgāk būtu, ja komerctelevīziju virszemes apraidi uzticētu diviem vai vairākiem komersantiem.
P. Šmidre arī norāda, ka LIKTA un Lattelecom pārstāvji melo, stāstot, ka Latvijai bieži par piemēru liktajā Igaunijā komerctelevīziju virszemes apraide uzticēta tikai vienam komersantam. Viņš zinot, ka tā nav, jo viens no šiem komersantiem ir viņa labs draugs.
Arī Konkurences padome atzīst, ka konkurence daudz labāk tiktu balstīta, ja komerctelevīziju apraidi uzticētu diviem vai vairākiem komersantiem, ja vien komersantu televīzijas kanālu izveidē pārāk neiejauktos NEPLP. Padome valdības sēdē gan apliecināja gatavību to darīt, ja vien šādas tiesības veidot valsts mediju politiku tai uzticēs parlaments.
Ministri vienojās, ka bez maksas pieejamos jeb nacionālos televīzijas kanālus zemes ciparu apraidē no 2014. gada nodrošinās VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.