Jaunā sabiedriskā medija koncepcija paredz arī NEPLP reformu

Jaunā sabiedriskā medija koncepcija, kuru šodien prezentēja Nacionālā elektronisko plašsaziņās līdzekļu padome (NEPLP), arī paredz būtiskas reformas NEPLP darbā, jo patlaban uzraudzības iestāde kā Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) valsts kapitāla daļu pārvaldītāja atrodas interešu konfliktā, prezentācijā žurnālistiem teica NEPLP loceklis Gints Grūbe.

"NEPLP darbībā saglabājusies virkne risku, kas var ietekmēt sabiedriskos medijus - kandidātu izvēle NEPLP, neparedzama finansēšanas kārtība, interešu konflikts, vienlaicīgi esot par valsts kapitāla daļu turētāju sabiedriskajos medijos un uzraugot sabiedriskos un komerciālos medijus; skaidru vadlīniju trūkums, lai nodrošinātu caurredzamu un neatkarīgu sadarbību ar Saeimu un valsts pārvaldes institūcijām," teikts Grūbes "Powerpoint" prezentācijas tekstā.

Grūbe teica, ka viens veids, kā uzlabot sabiedrisko mediju pārraudzību, varētu pat būt NEPLP aizstāšana ar "jaunu struktūru", kurai nebūtu jāpārvalda LTV un LR kapitāla daļas, tas ir, jādarbojas vienlaicīgi kā šo mediju uzraugam un pildot īpašnieka funkcijas. Turklāt citas NEPLP un ar to saistītu veidojumu funkcijas esot nepietiekami definētas un finansētas.

"2010.gadā izveidotā Sabiedriski konsultatīvā padome kā NEPLP padomdevēja institūcija, neskaidri definēto pilnvaru un iekšējās struktūras dēļ, vispārīgi iezīmēto attiecību dēļ starp sabiedriski konsultatīvo padomi, NEPLP, LTV un LR, kā arī NEPLP nepietiekamo finansiālo resursu dēļ nevar nodrošināt efektīvu un kompetentu sabiedrības interešu pārstāvniecību," rakstīts prezentācijā.

Kā abu mediju "īpašniekam" NEPLP patlaban ir jācīnās ar virkni neskaidrību un nesakārtotu procesu, izvērtējot LTV un LR finanšu rādītājus, budžeta līdzekļu izmantošanu u.tml. "Sabiedriskā pasūtījuma izmaksu noteikšanā nav nekādu ekonomisko un finanšu aprēķina metožu, kas dotu iespēju noteikt adekvātu nepieciešamo finansējumu likumā noteiktajam sabiedriskajam pasūtījumam, sabiedrisko mediju mērķiem, vērtībām un funkcijām," teikts prezentācijā.

Arī vērtējot LTV un LR darbu, NEPLP "periodiski sastopas ar pārvaldības problēmām, kuru cēloņi ir pārvaldes struktūras nesakārtotībā, necaurskatāmībā un profesionālisma trūkumā," klāstīja Grūbe. Viņš teica, ka būtisks jebkura jauna mediju modeļa īstenošanas aspekts ir modernas, caurspīdīgas naudas un citu līdzekļu izmantošanas uzskaites un izvērtēšanas sistēmas ieviešana. Tādējādi iedzīvotāji zinātu "par ko tiek tērēts nodokļu lats", komentējot prezentāciju, teica NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Kā ziņots, Grūbe un Dimants pozitīvi izteicās par "sabiedrisko mediju nodokļa" ieviešanu kā galveno jaunā medija finansējuma avotu, taču nevarēja nosaukt jaunā, vienotā medija iespējamo gada budžetu un darbības izmaksas. Tās centīšoties precizēt līdz šī gada 3.ceturksnim. "Sabiedrisko mediju nodokli" paredzēts ieviest Somijā, un NEPLP apņēmusies "analizēt no 2013.gada Somijā mediju nodokļa ieviešanas, iekasēšanas, izmantošanas gaitu, lai labākās prakses piemērus varētu pārņemt arī Latvijā".

NEPLP atbalstījusi koncepcijas variantu, kas paredz pakāpenisku un pilnīgu sabiedriskā medija konverģenci, veidojot jaunu sabiedrisko mediju.

Atbalstītais modelis paredz, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai. Šo modeli iespējams realizēt pakāpeniski, un tas paredz esošo resursu sinerģiju, sadarbojoties veidot multimediālus projektus un veidot vienotu un modernu tehnoloģisko infrastruktūru.

Reformas ir īstenojamas pakāpeniski, sākot ar daļēju konverģenci.

Plānots apvienot administratīvo un atbalsta funkciju veikšanu, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu zīmolus saglabāt. Iecerēts nostiprināt programmu autonomo statusu gan redakcionālās neatkarības, gan finansējuma ziņā un vienlaikus īstenot medija redakcionālās vadības koleģiālo principu.

Redakcijas plānots apvienot tādā veidā, lai netiek ierobežota redakcionālā daudzveidība un tiek veicināta radošā darbība, ieskaitot ziņu dienestus.

Īstenojot šo variantu, iespējama sabiedriskā medija tiesiskā statusa maiņa no kapitālsabiedrības uz atvasinātu publisko tiesību personu, kas nozīmētu sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus. Tiktu veidota vienota atbalsta infrastruktūra, ieskaitot ēkas.

Izvēlētā risinājuma varianta ietekmes novērtējumam uz valsts budžetu un potenciālo investīciju aprēķinos tika izmantoti pēc NEPLP pasūtījuma veiktie auditorkompānijas "Ernst&Young" aprēķini 2011.gadā, turpmāk paredzot veikt detalizētu finanšu analīzi, situācijas izpēti un detalizētu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektu portfeļa izveidi 2012.gadā un 2013.gadā, kas noteiktu projektam realizācijai nepieciešamās finanses un darbības katrā no plāna realizācijas posmiem.