Koalīcija šodien atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz ieviest jaunu regulējumu referendumu ierosināšanai un aģitācijas regulēšanai, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Paredzēts, ka Saeima grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" skatīs otrajā lasījumā ceturtdien, 26.aprīlī.
"Koalīcijā bija vienprātība, ka jāvirzās uz priekšu," teica Dombrovskis.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars izteicās, ka nesaskata ierobežojumus demokrātijai, jo iedzīvotāji bez maksas varēs parakstīties pašvaldībās.
Savukārt Zatlera reformu partijas (ZRP) frakcijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers uzsvēra, ka pirmsreferendumu aģitācijas jautājumi ir jāsakārto, jo sabiedrība vēloties zināt, no kurienes nākot nauda dažādu aģitācijas pasākumu rīkošanai.
Kā ziņots, Juridiskās komisijas iepriekš atbalstītie priekšlikumi likumprojektam paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem.
Lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk iecerēts iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī parakstīšanās varētu tikt nodrošināta elektroniski.
Likumprojekts paredz, ka iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī desmit līdz piecpadsmit vēlētāji.
Saskaņā ar piedāvāto kārtību iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 60 dienu laikā tai jāpieņem lēmums - reģistrēt vai nereģistrēt iniciatīvas grupu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai.
CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtība, kā pārbaudīt, vai likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai.
Komisija arī atbalstīja regulējumu, kas paredzēs, ka CVK lēmumu nereģistrēt referenduma iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varēs pārsūdzēt tiesā, kurai lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem viena mēneša laikā. Paredzēts, ka tiesas lēmums būs nepārsūdzams.
Juridiskās komisijas vairākums iepriekš paudis atbalstu tam, ka vēlētāju ierosinātā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta atbilstību Satversmei varēs apstrīdēt Satversmes tiesā (ST).
Likumprojekts paredz, ka fiziskas personas, juridiskas personas, to apvienības vai iniciatīvas grupas pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas par likumu ierosināšanu izdevumiem drīkstētu izlietot summu, kas nepārsniedz 50 000 latu.
Deputāti gan atzina, ka uz trešo lasījumu šo skaitli varētu vēl precizēt. Izskanēja arī viedokļi, ka nepieciešams domāt, kā ierobežot kopējo aģitācijai izlietojamo summu.