Katrs sestais satiksmē bojāgājušais - velosipēdists

Šogad, līdz 19.aprīlim, Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 45 cilvēki, turklāt katrs sestais no bojāgājušajiem ir velosipēdists, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, situācija pasliktinājusies, jo 2011.gada pirmajos trīs mēnešos bojā gājušo velosipēdistu nebija, bet ievainoti bija 19.

Sākoties aktīvajai velosezonai, šogad CSDD turpina pērn sākto sociālo kampaņu "Velosipēdu redzi?", kuras gaitā dažādi pasākumi notiks līdz pat jūnija sākumam.

Kampaņas mērķis un uzdevums ir atgādināt par velosipēdistu drošību, par izmaiņām likumdošanā, veicināt satiksmes dalībnieku savstarpējo sapratni un atbildību uz ceļiem, jo, kā liecina CSDD aptaujas dati, 70% ceļu satiksmes negadījumu autovadītāji riteņbraucēju ierauga tikai pēc avārijas. Svarīgi arī esot uzsvērt vecāku atbildību par saviem bērniem ceļu satiksmē.

Pērn kampaņas "Velosipēdu redzi?" laikā traģiski negadījumi, kuros iesaistīti riteņbraucēji, nav reģistrēti.

Kampaņas laikā ikvienam būs iespējas piedalīties dažādos konkursos un iegūt noderīgas balvas, kā arī saistošā un interaktīvā veidā uzzināt velosipēdistiem svarīgas lietas, piemēram, par normatīvo aktu izmaiņām un velodrošību.

Tāpat šogad velobraucēju ērtībai tuvākajā laikā sadarbībā ar lielākajiem veloveikaliem CSDD nodrošinās iespēju braucamos reģistrēt tirdzniecības vietās jau uzreiz pēc to iegādes.

Kā ziņots, patlaban CSDD reģistrēti vairāk nekā 11 000 velosipēdu.

Velosipēdu reģistrācija ir brīvprātīga, bet ieteicama, lai palielinātu īpašnieku aizsardzību pret velosipēdu zādzībām, kā arī lai nodrošinātu reģistrēto velosipēdu papildu identifikāciju un atpazīstamību.

Velosipēdu reģistrāciju iespējams veikt jebkurā CSDD nodaļā vai elektroniski CSDD vietnē "https://e.csdd.lv". Vienlaikus viņš akcentē, ka velosipēdu bez rāmja numura CSDD nereģistrē.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais