Finanšu ministrija (FM) rosina pilnveidot esošo sistēmu, vienādojot un standartizējot finanšu un grāmatvedības procesus valsts pārvaldē.
Ministru kabineta komiteja šodien iepazinās ar FM izstrādāto koncepciju par vienotas valsts iestāžu
finanšu un vadības grāmatvedības sistēmas un finanšu analīzes rīka izveidi, nodrošinot finanšu un cilvēkresursu vadību. Šī koncepcija paredz pilnveidojot esošo Valsts kases informācijas sistēmu VBPBP, kura jau tiek izmantota visās valsts budžeta iestādēs, izņemot drošības un citas klasificētās iestādes, un ir ērti izmantojama informācijas savākšanai, gan izmantojot manuālu datu ievadi, gan datu importu XML formātā.
Minētās koncepcijas mērķis ir apzināt esošo situāciju valsts iestāžu finanšu un grāmatvedības procesus atbalstošajās informācijas sistēmās un aprakstīt turpmāko sistēmu attīstības risinājumu, tostarp atlīdzības uzskaites sistēmā, kurš nodrošinātu optimālu informācijas tehnoloģiju izmantošanu un veicinātu finanšu un grāmatvedības procesu vienādošanu un standartizāciju valsts pārvaldē.
Koncepcija sagatavota, lai turpmāk iesniegtu projekta pieteikumu Eiropas reģionālās attīstības fonda projektam "Vienotas valsts iestāžu finanšu un vadības grāmatvedības sistēmas izveide un tās sasaiste ar vienoto valsts cilvēkresursu vadības sistēmu".
Koncepcija paredz centralizētu pieeju grāmatvedības procesiem, panākot, ka finanšu grāmatvedības dati ir savstarpēji salīdzināmi un izmantojami analīzei. Nepieciešams, lai šie dati būtu viendabīgi un standartizēti. To var panākt, veicot budžeta iestāžu pārvaldības procesu vienādošanu, kas ļautu optimizēt iestādēs notiekošos finanšu vadības un administratīvos, tostarp grāmatvedības uzskaites, procesus, tādējādi radot priekšnoteikumus finanšu, informācijas tehnoloģiju un personāla resursu efektīvākai izmantošanai.
Lai procesu standartizācija būtu pietiekami efektīva un detalizēta, nepieciešami atbilstošas detalizācijas standarti un to pielietošanas rokasgrāmatas, kas būtu saistošas visām budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskajām personām un to izveidotām iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitei, kā arī šo standartu ieviešanas nodrošināšanai ir jāīsteno pilotprojekts, kurā tiek pārbaudīta standartu darbība.
Mūsdienīga valsts budžeta un finanšu grāmatvedības datu analīzes rīka izstrāde un turpmāka pielietošana datu analīzei, iegūstot nepieciešamo analītisko materiālu, nepieciešama, lai pilnvērtīgi sagatavotu nepieciešamo informāciju gadskārtējam valsts budžeta likumam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumam.
Ar šī rīka palīdzību tiktu iegūta analītiska informācija, balstoties uz standartizētiem atskaišu formātiem, kā arī apmācīti darbinieki, lai tie spētu definēt un analizēt uzkrājamās informācijas kopas un iegūtu konkrētu nepieciešamo informāciju, izmantojot datus, kas uzkrāti saistītajās datu noliktavās.
FM norāda, ka attiecībā uz atlīdzības uzskaiti tiktu iegūta gan regulāra analītiskā informācija, gan arī individuāli pieprasāmā analītiskā informācija no datiem, kas uzkrāti datu noliktavā.
Piemērojot šādu tehnoloģisko risinājumu, tiks paātrināta vizuālā analītiskā materiāla sagatavošana, uzlabotos tā kvalitāte. Šāda veidā varētu iegūt tādu analītisku informāciju, kā, piemēram, plānotās un faktiskās atlīdzības salīdzinājums dažādā laika periodā, ko iespējams definēt, dažādu piemaksu piemērošana gan iestāžu griezumā, gan starp darbiniekiem, dažādu kompensējoša rakstura izdevumu piemērošanu nodarbinātajiem. prēmiju un cita veida motivācijas elementu piemērošana, atlīdzības izmaiņas sadalījumā pa nodarbināto grupām dažādos laika periodos.
Šādu un citu analītisko materiālu izmantošana turpmāk ļaus konstatēt arī problemātiskos jautājumus, kas palīdzēs uzlabot vienotās atlīdzības politiku un pilnveidot tās ieviešanu.
FM norāda, ka Latvijas publiskā sektora grāmatvedības standartu izstrādei un procesu standartizācijai, kā arī pilotprojekta ieviešanai ir vairākas priekšrocības, piemēram, iespēja optimizēt iestādēs notiekošos finanšu vadības un administratīvos procesus. Grāmatvedības procesu standartizācija publiskā sektora iestādēs un Latvijas publiskā sektora grāmatvedības standartu izstrāde ļautu optimizēt iestādēs notiekošos finanšu vadības un administratīvos procesus, tādējādi radot priekšnoteikumus finanšu, informācijas tehnoloģiju un personāla resursu efektīvākai izmantošanai.
Kā priekšrocību FM norāda iespēju analizēt un veikt salīdzināšanu starp dažādām publiskā sektora iestādēm. Publiskā sektora iestāžu grāmatvedības procesu standartizācija nodrošinātu, ka par valsti kopumā analizējamie finanšu grāmatvedības dati ir salīdzināmi un izmantojami analīzei.
Kā priekšrocības atlīdzības uzskaites sistēmas risinājumam FM min augstu datu apkopošanas operativitāti, jo paredzētās izmaiņas nosaka, ka dati tiks apkopoti automātiski vienotā datu formātā vienotā datu noliktavā un lietotājiem būs pieejama informācija uzreiz pēc tam, kad tiks veikta datu pārnese no datu avotu sistēmām, iespēju operatīvāk un efektīvāk analizēt un veikt salīdzināšanu starp dažādām sabiedriskā sektora iestādēm, pārskatu publicēšanu, proti, ka automātiski tiks ģenerētas atskaites iepriekš izveidotās atskaišu formās un tiks nodrošināta iespēja no apkopotajiem datiem pēc vajadzības ģenerēt jebkādu atskaiti. Kā pluss tiek atzīmētas interaktīvas atskaites, proti, iespējas būvēt atskaites tā, lai no jebkura atskaitē ietvertā skaitļa varētu iedziļināties tā detaļās, dinamiski pāriet no vienas analīzes dimensijas uz citu.
Savukārt kā piedāvātā Valsts finanšu datu analīzes rīka risinājuma priekšrocības FM atzīmē augstu datu saņemšanas operativitāti, jo rīka lietotājiem būs pieejama informācija par valsts budžeta izpildi un valsts finanšu grāmatvedības informāciju uzreiz pēc tam, kad tiks veiktas datu pārneses no datu avotu sistēmām, kā priekšrocība tiek minētas interaktīvas atskaites un tas, ka jebkuras atskaites var tikt automātiski ģenerētas un pielāgotas individuāli saņēmējam.
Savukārt kā piedāvātā Valsts finanšu datu analīzes rīka attīstības risinājuma trūkumus FM min atkarību no interneta pieslēguma, norādot, ka lietotāji pilnībā ir atkarīgi no datu pārraides tīkla, jo bez interneta pieslēguma lietotāji faktiski sistēmu izmantot nespēj, tomēr, ņemot vērā elektronisko pakalpojumu attīstību Latvijā, paredzams, ka lielākai daļai publiskā sektora iestāžu būs nepārtraukts interneta pieslēgums.
Kā trūkums tiek minēta atkarība no interneta pieslēguma kvalitātes, jo lietotāji ir atkarīgi ne tikai no interneta pieslēguma esamības, bet arī no tā kvalitātes - interneta pieslēguma tipa un pieslēguma ātruma, kas faktiski var būtiski mainīties atkarībā no tīkla kopējās noslodzes.
Kā iespējamos alternatīvos risinājumus koncepcijas ieviešanai izvēlētajam un koncepcijā aprakstītajam sistēmas darbības modelim FM norāda iespēju nemainīt esošos informācijas sistēmu risinājumus, kas nodrošina valsts iestāžu finanšu un vadības grāmatvedības sistēmu, izstrādāt risinājumus, kas paredzēti šai koncepcijā attiecībā uz atlīdzības uzskaites sistēmu un valsts finanšu datu analīzes rīku bez grāmatvedības procesu standartizācijas un Latvijas publiskā sektora grāmatvedības standartu izstrādes un ieviešanas, kā arī izstrādāt un ieviest visus tehnoloģiskos risinājumus, kas minēti šai koncepcijā.
FM skatījumā, ja netiks risinātas pastāvošās problēmas un ieviests šajā koncepcijā aprakstītais sistēmas kopējais darbības modelis kā vienots risinājums situācijas uzlabošanai, var rasties tālākas negatīvas sekas attiecībā uz racionālu tehnoloģiju izmantošanu un finanšu un grāmatvedības procesu optimizāciju, proti, valsts budžeta iestāžu pārskatu datu kvalitāte informācijas apkopošanas un konsolidācijas procedūras saglabāsies esošajā līmenī, kas ne vienmēr ir pietiekama budžeta plānošanas un kontroles efektīvai veikšanai, un pastāvēs tikai ierobežotas valsts finanšu datu analīzes iespējas, lai pilnvērtīgi sagatavotu lēmumiem nepieciešamo informāciju gadskārtējam valsts budžeta likumam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumam.
FM norāda, ka kopējais sākotnēji paredzētais finansējums projekta ieviešanai tika plānots 2,87 miljoni latu, bet, veicot līdzekļu samazinājumu 2010.gadā jūlijā, projektam paredzētais finansējuma plānotais apjoms tika samazināts par 10% - līdz 2,58 miljoniem latu.
Koncepcijā novērtētais un ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 1,99 miljoni latu, kur 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi un 15% valsts budžeta līdzfinansējums.
Projekta budžets veidots, sabalansējot savas vajadzības ar iespējām, attiecīgi aptaujājot tirgus dalībniekus, tostarp iespējamos potenciālos piegādātājus. Pašreiz aplēstās izmaksas tiks precizētas, noslēdzoties iepirkumu procesiem.