Makšķernieku lobijs nobremzē zveju iekšzemē
Vītināta rauda, tautā saukta par voblu, tiek ievesta no Igaunijas, breksis – no Kazahstānas, bet Latvijas ūdenstilpēs augušu zivi, ko piekost pie alus, veikalos neatrast. Nule izgāzusies iecere samazināt lieguma termiņu zvejai ar murdiem.
Latvijas Zvejnieku federācija centās panākt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju, lai varētu strādāt vēl vismaz divas nedēļas un murdu liegums stātos spēkā 1. maijā, nevis 16. aprīlī. Taču no valdības dienaskārtības dokuments tika izņemts, un tagad arī solījums jautājumu šodien apspriest koalīcijā, vairs nav spēkā. Viens no lielākajiem makšķerēšanas entuziastiem Saeimā – Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis skaidro: «Viņi gribēja ātri izdzīt cauri valdībai, lai jau šodien varētu likt iekšā tīklus.» Makšķerniekiem to izdevās nobremzēt, un tagad par zvejošanas ierobežojumu samazināšanu tiks spriests vides apakškomisijā, un vismaz Dz. Zaķis neredz iemeslus, kāpēc lieguma termiņu vajadzētu samazināt. Tas nozīmē, ka zvejnieki, kas valsts prasību dēļ bija spiesti izmest tīklus un investēt desmitiem tūkstošu latu murdu iegādē, dārgos zvejas rīkus arī turpmāk varēs tikai uzlūkot savos šķūnīšos, bet nedrīkstēs likt ūdenī. Savukārt alus cienītājiem nāksies mieloties ar kazahu, nevis latviešu ķertām, apstrādātām un transportētām voblām.
Zvejnieks Juris Dančauskis (viņš arī darbojas federācijā) rezumē, ka viņam ir atļauts strādāt vasarā, kad zivis sarijušās zāli un tālab vītināšanai vairs neder. Tādējādi nekāds bizness nesanāk, un tas no valsts puses neesot godīgi – ja reiz savulaik lika investēt zivīm draudzīgākā zvejošanā, tad arī jāļauj nopelnīt! Federācija prasīja atcelt liegumu vispār, taču neiedeva pat divas nedēļas.
Konflikts starp makšķerēšanas vaļasprieku un uzņēmējdarbības nozari – zvejniecību – turpinās jau gadiem. Cīņā par ierobežoto zivju resursu patērēšanu formāli loģiskāka būtu priekšrokas došana ražošanai, jo tā cilvēkiem nodrošina legālu darbu, arī zivju apstrādē. Tāpēc šai gadījumā zvejniekus atbalstīja gan vides institūts BIOR, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tomēr politiķu aprindās ir daudz makšķernieku, bet nav neviena zvejnieka. Un iniciatīvas, kas varētu nākt par labu zvejniecībai, bet traucētu makšķerēšanas cienītājiem, tiek apkarotas.
Latvijas Makšķernieku asociācijas vadītājs Alvis Birkovs apstiprina, ka runa patiešām ir vienīgi par resursu sadali: «Neatkarīgi no tā, vai uz to pretendē vaļasprieks vai komercdarbība, resurss ir viens.» Un kā atzīst Neatkarīgās avots vides uzraudzības institūcijās, makšķernieku stratēģiskais mērķis ir izstumt zvejniekus no iekšzemes ūdeņiem pavisam. Patērētājiem tas būtu neizdevīgi. Aptuvenas aplēses liecina, ka ar makšķerēšanu aizraujas 10% Latvijas iedzīvotāju. Tātad pārējie 90% pērk zvejnieku sarūpētās zivis.