Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu, ar kuru Latvija ratificējusi tā dēvētā Lisabonas līguma 136. panta grozījumus, ļaujot izveidot jaunu mehānismu eirozonas finanšu stabilitātes nodrošināšanai.
Par likumprojekta Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir «euro» ratifikāciju ceturtdien nobalsoja visi 79 klātesošie deputāti. Kā sarunā ar Neatkarīgo norādīja Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta vecākais eksperts Nils Sakss, līdz ar akceptētajiem grozījumiem eirozonā tiek izveidots jauns mehānisms cīņai ar ekonomiskajām problēmām, kas nesenās krīzes iespaidā ir skārušas vairākas dalībvalstis. Kopējais kapitāls, kas turpmāk varētu būt pieejams krīzē nonākušajiem eirozonas dalībniekiem, būs 700 miljardi eiro, no kuriem efektīva aizdošanas kapacitāte plānota 500 miljardu eiro apmērā. Lisabonas līguma 136. panta grozījumiem jāstājas spēkā šī gada 1. jūlijā, un līdz šim brīdim būtiskais dokuments ir jāratificē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Jāpiebilst, ka Latvija stabilitātes mehānismam pievienosies tikai pēc tam, kad kļūs par eirozonas valsti, kas tiek plānots 2014. gadā. Ar šo brīdi Latvijai būs jāveic arī regulāri maksājumu finanšu stabilitātes kapitālam, kas varētu būt aptuveni 144,29 miljoni latu piecu gadu periodā.
Ceturtdien parlaments sāka darbu arī pie otra ES iniciēta dokumenta, kura mērķis ir nepieļaut līdzīgas ekonomiskās krīzes nākotnē. Likumprojekta Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā anotācijā norādīts: ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ ES ir veikta virkne pasākumu, lai turpmāk nodrošinātu eirozonas stabilitāti un uzlabotu ekonomiku pārvaldību. Līguma mērķis ir stiprināt eirozonas stabilitāti, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu. Šī gada martā līgumu jau parakstīja 25 ES dalībvalstu vadītāji, izņemot Čehiju un Lielbritāniju, savukārt neatkarīgo valstu parlamentiem jaunās normas ir jāiestrādā vietējā likumdošanā. Latvijā šobrīd top jauns Fiskālās disciplīnas likums, pie kura izveides strādā parlaments.