Pēc garām diskusijām Saeima ar pārliecinošu deputātu balsu pārsvaru pirmajā lasījumā pieņēma valdības sagatavotos pensiju likuma grozījumus. Tomēr plašākās diskusijas vēl ir tikai sagaidāmas, jo paredzams, ka uz nākamo lasījumu iesniegto priekšlikumu būs gana.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) aicināja visus deputātus uz otro šī likumprojekta lasījumu «saspringt, vienoties un atrast kompromisu».
Pensiju likuma grozījumu nepieciešamību aizstāvēja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība), norādot, ka grozījumu mērķis ir «valsts speciālā sociālā budžeta darbības stabilizācija un ilgtspējas nodrošināšana». Pārvēršot šo mērķi skaitliskā izteiksmē, LM iegūst šādu ainu: ja valdība un Saeima neveic nekādu rīcību sociālā budžeta stabilizēšanā, 2030. gadā ir sociālais budžets ar 1, 44 miljardu latu lieliem parādiem jeb negatīvu uzkrājumu un tiek zaudēta jebkāda manevrētspēja sociālo izmaksu jomā (to deputāts uzsvēra arī komisijas sēdē pirms divām dienām). Savukārt valdības piedāvātie grozījumi samazinās sociālā budžeta izmaksas, pakāpeniski sākot palielināt pensionēšanās vecumu un pārnesot pensiju piemaksas uz pamatbudžetu, sākot ar 2014. gadu. Uzkrājums sociālajā budžetā vajadzīgs, jo ekonomikai ir ciklisks raksturs un ekonomiskās izaugsmes gados budžetā ir jāveido uzkrājums, lai ekonomiskās lejupslīdes brīdī, kad atkal samazināsies iemaksu apjoms, valsts varētu atbildīgi izpildīt savas saistības pret izmaksu saņēmējiem, kā tas darīts līdz šim, skaidroja
A. Ašeradens. Valdībai esot arī jāsagatavo sociālā budžeta rezerve mazo pensiju jautājumu risināšanai, jo nevienam neesot noslēpums, ka 37 procenti valsts iedzīvotāju saņem minimālo algu, un šeit sagaidāmās pensijas būtiski atšķirsies no vidējām pensijām pašlaik. «Fakti ir vienkārši nesatricināmi. Nav iespējams saglabāt līdzšinējo pensiju lielumu, līdzšinējo nodokļa līmeni un līdzšinējo darba mūža ilgumu,» ir pārliecināts LM pārstāvis.
A. Ašeradena runu uzteica opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs: «Tas ir augsta līmeņa referāts. Bet es atkal nekur nedzirdu par cilvēkiem [..] Bet jūs kā lieli speciālisti zināt, ka bezdarbs visvairāk skar cilvēkus pirmspensijas vecumā.
40 procenti ilgstošo bezdarbnieku ir cilvēki, kuriem ir 55 un uz augšu.»
Deputāta priekšlikums kā kompromisa variants bija pagarināt periodu, kādā tiek sasniegts pensionēšanās vecums 65 gadi. «Kāpēc mēs Baltijas reģionā gribam būt pirmie, kuri ievedīs šo sistēmu. Mēs sliktāk dzīvojam nekā igauņi, vēl sliktāk nekā lietuvieši, bet pensijas līmenī 2020. gadā mēs ātrākie būsim [..] Vai ir kaut kāds dokuments, kuru mēs parakstījām un devām kaut kādus solījumus par datumiem?» Deputāte Inita Bišofa (ZRP) savukārt norādīja, ka cilvēki laukos vēlas strādāt un dara to arī 70 un 80 gadu vecumā. «Cilvēks dienā, kad viņam paliks 62 gadi un trīs mēneši, nepārtrauks strādāt,» teica deputāte. Viņa uzskata, ka līdz 2014. gadam vēl ir daudz laika, lai sakārtotu lietas, tāpēc šis datums ir pieņemams.
Arī A. Barča uzrunā atzina: norma, kuru es nekāda gadījumā likumprojektā nevaru atbalstīt – pensionēšanās vecuma uzsākšanu palielināt līdz 65 gadu vecumam 2014. gadā un vēl jo vairāk no 2016. gada jau uzreiz par pusgadu. Viņa uzskata, ka ir iespējams panākt kompromisu starp visām Saeimas partijām, ja vien «koalīcija, kuras disciplīna ir augstā līmenī, nevēlēsies [skriet] lietuviešiem un igauņiem pa priekšu», tad Saeimas opozīcijai atliks tikai noskatīties. Priekšlikumus otrajam lasījumam var iesniegt līdz 7. maijam, kad diskusijas turpināsies.
***
viedokļi
Andris SILIŅŠ, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis:
– Šajās diskusijās netiek skarts būtisks jautājums, kāda ir situācija darba tirgū pašlaik un kas notiks tālāk? Valdība pēdējos gados rīkojas nekonsekventi. 2009. gadā, atņemot pensijas strādājošajiem, piespieda iet prom no darba, tagad vēlas, lai ilgāk strādā. Liela daļa strādājošo ir zaudējuši uzticību pensiju sistēmai. Ir jāveic ļoti daudz darbu, ja mēs vēlamies sākt pensiju reformu.
Andrejs KLEMENTJEVS, Saeimas deputāts (SC):
– Es diemžēl neko nedzirdu par cilvēku, kā mēs viņam palīdzēsim. Dzirdēju par budžetu, rezervēm... Es vēlos zināt, cik ieguldīsim veselības jomā? Lai uzturētu labāku veselību šiem cilvēkiem, profilaksē, rehabilitācijā? Tad es saprastu, ka mēs darām visu, lai viņus noturētu darba tirgū. Šodien pirmspensijas cilvēkiem ir grūti konkurēt ar jauniešiem darba tirgū. Mēs šodien nerunājam par cilvēku, kā mēs kompensēsim viņam to, jo pieņemam politisku lēmumu šodien, lai glābtu sociālo budžetu.
Elīna SILIŅA, Saeimas deputāte (neatkarīgo deputātu grupa):
– Labklājības ministrija pašlaik izskatās kā vientuļnieks, kas uzņēmies uzdevumu atrisināt pensiju budžeta problēmas. Atbildīga ir visa valdība, visas ministrijas. Būsim godīgi, šis konkrētais piedāvājums visas problēmas neatrisinās. Efektīvākais risinājums būs tad, ja valstī pieaugs vidējā alga un darba vietu skaits. Tikai tad, ja būs nodarbinātības pieaugums, tas palielinās strādājošo attiecību pret pensionāriem, un viens no veidiem, kā to stimulēt ir darbaspēka nodokļa samazinājums.