"Es nesaprotu, kāpēc mēs esam tik nenormāli kreņķīgi būtībā par sīkumiem. Rokoties dziļāk, atklāju, ka tam ir liels sakars ar latviešu vidējo tēlu – kaut kā acīmredzot nejūtamies droši par savu pozīciju, vērtību, pašlepnumu, kā mūs uztver citi. Līdz ar to mēs saasināti reaģējam uz sīkumiem. Vai tas būtu viltus meteorīts, nevietā pasprucis joks no Jaunā viļņa skatuves par Sibīriju. Es domāju, ka nācija ir stipra tad, kad tai ir vismaz viens šovs televīzijā līdzīgi kā Naša Raša. Man šķiet, ka meteorīts ir aizskāris daudz plašāku tēmu, kas izriet ārpus reklāmas un ekonomikas," uzskata viens no vadošajiem reklāmas speciālistiem Ēriks Stendzenieks.
Izraisa domāšanu
Aizvadītajā nedēļā aktualizētais meteorīta stāsts esot ne tik daudz trāpījis pļavā, cik cilvēku smadzenēs, uzskata reklāmu speciālisti. Ar šo kampaņas gājienu tas sabiedrībā uzjundīja arī vērienīgu domāšanas procesu, kas līdzi nesis dažādus viedokļus. Tikmēr mārketinga speciālisti atzīst, ka Latvijā nav novilktas robežas, cik tālu ar kampaņām komerciālu mērķu vārdā var darboties.
Mediju aģentūras Inspired direktors Kārlis Gedrovics atzīst, ka konkrētais meteorīts ir tikai neliela daļa, taču viņam neesot tiesības stāstīt, kas sagaida iedzīvotājus. Tieši tas, ka Tele2 kā kampaņas autori vilcinās ar turpinājumu, visticamāk, nevainagosies panākumiem.
"Kāds ir Tele2 faktiskais mērķis? Skaidrs, ka šāda veida 24 stundu maldināšanas akts neraisa uzticību," secina komunikāciju aģentūras DDB Latvija direktors Andris Rubīns.
Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) valdes priekšsēdētājs Tomass Kotovičs uzsver, ka "nedrīkstam pazaudēt uzticamību auditorijai. Manuprāt, šeit nav milzīgas problēmas. Taču daudz svarīgāk ir atcerēties – nekad nemelot. Izrakt bedri – noteikti nav melošana. Pārējais, kas saistīts ar kampaņas mērķu atklāšanu, pagaidām ir nezināmie faktori," norāda LASAP vadītājs.
Muļķīgs joks
DDB Latvija direktors Andris Rubīns atzīst, ka vienmēr ir bijis un būs par radošām, drosmīgām idejām un netradicionālu pieeju zīmolu veidošanā un komunikācijā, taču meteorīta kampaņas veidotāji, pēc viņa domām, ir pārāk aizrāvušies. "Man ir grūti iedomāties, kā šāda mediju, valsts iestāžu un sabiedrības muļķošana diennakts garumā un tad pavisam nevainīga atzīšanās varētu uzlabot Tele2 reputāciju un zīmola mīlestību.
Lai cik man simpātisks šķiet organizatoru mērķis iedvesmot Latvijas sabiedrību un radīt interesantus notikumus, taču šo mērķi pilnīgi noteikti bija iespējams sasniegt caurspīdīgāk, cilvēciskāk un godīgāk. Taču acīmredzot vēlme sasniegt vēl nebijušu uzmanību iesaistītās personas tā apdullināja, ka neļāva apzināties ar to saistītos riskus un negatīvo rezonansi," pārliecināts ir A. Rubīns.
Meteorītu viņš uzskata par viltus trauksmi un to salīdzina ar paša bērnībā vilinošo rotaļu, kad peldoties mēdza tēlot slīkšanu un saukt "palīgā", lai pēc tam smaidot teiktu, ka tas bija tikai joks. "Vecāki tad parasti atgādināja, ka īstajā nelaimes brīdī neviens vairs nereaģēs, jo uzskatīs par kārtējo joku. Arī saviem bērniem cenšos mācīt atšķirt gaumīgu un muļķīgu joku, lai arī šī robeža ir trausla," piebilst DDB Latvija vadītājs.
Tēls nezaudēs
Pēc reklāmas un mārketingu speciālistu ieskatiem, Latvijas tēls meteorīta kampaņā ilgtermiņā nebūs zaudētājs. "Nedomāju, ka ar šo vienu aktivitāti nodarīts kāds būtisks zaudējums Latvijas tēlam. Latvija pašlaik pasaulē saistās ar milzīgu bēdu ieleju, kam nu, iespējams, pievienots arī jokdaru bedres un pamuļķu zemes statuss," uzskata A. Rubīns.
Arī Ē. Stendzenieks ir pārliecināts, ka ilgtermiņā meteorīts nekādā mērā neietekmēs Latvijas tēlu pasaulē. "Īstermiņā tā izraisa interesi un informācijas meklējumus Google par notikuma vietu. Principā, gadījums ir līdzīgs kā ar Zemenes pliko skrējienu futbola laikā. Latvijas mediji Zemeni spārdīja kājām, Drošības policija ierosināja lietu, prokuratūra draudēja ar trim līdz pieciem gadiem cietumā. Ārvalstīs tikmēr organizēja Zemenes atbalsta grupu, smaidīja un sūtīja spēcinošas vēstules. Lielākie sevis spārdītāji esam mēs paši," uzsver Ē. Stendzenieks.
