Pagājuši jau divi gadi, bet joprojām nav atrisināts jautājums par tiesu psiholoģiskās ekspertīzes pieejamību vardarbībā cietušiem bērniem.
Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē izskan pateicības vārdi Veselības ministrijai, kas pirms vairākiem gadiem piešķīrusi naudu tiesu ekspertiem, lai bērniem nebūtu jāgaida rindā uz ekspertīzi gadu, tomēr Neatkarīgās arhīvs liecina: ja nebūtu bijis skandalozā gadījuma, kad mazam zēnam, kurš bija ievietots krīžu centrā saistībā ar iespējamu seksuālu vardarbību pret viņu, ekspertīze tika nolikta pēc gada, un ja ne toreizējās Saeimas Bērnu tiesību apakškomisijas stingrās prasības situāciju atrisināt, visticamāk, naudu ekspertīzēm meklētu vēl šodien.
2010. gada maijā Neatkarīgā vēstīja par satraucošu gadījumu. Par septiņus gadus veco zēnu, kurš, iespējams, cietis no sava vectēva seksuālas vardarbības, tiesībsargājošās iestādes informējis skolas pedagogs. Policija uzsākusi kriminālprocesu, bet zēns ievietots rehabilitācijas centrā uz 60 dienu rehabilitāciju. Lietas izmeklēšanas rezultātā ir nepieciešams veikt tiesu psiholoģisko ekspertīzi. Kā Neatkarīgajai toreiz stāstīja rehabilitācijas centra vadītāja, policija pieteica ekspertīzi Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram, kur paziņots, ka ir rinda uz ekspertīzēm un to būs iespējams saņemt ne agrāk kā 2011. gada martā. Krīzes centra vadība šo situāciju nosauca par pilnīgu nonsensu.
Pēc Neatkarīgās publikācijām par seksuāli izmantotu bērnu tiesībām saņemt kvalificētu tiesu psiholoģijas ekspertīzi tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu. Tiesu eksperti apstiprināja, ka finansējuma tieši tiesu psiholoģiskajām ekspertīzēm nav (2010. gadā) un tās tiek veiktas, ja izdodas ietaupīt naudu, – vidēji divas ekspertīzes mēnesī. 10. Saeimas Bērnu tiesību apakškomisija, izskatot jautājumu, uzdeva Veselības ministrijai atrast nepieciešamo finansējumu. Vairāki eksperti Neatkarīgajai norādīja, ka par šo problēmu runāts jau desmit gadus (arī par to, ka valsts neparedz finansējumu, ja policija, piemēram, vēršas pie privāti praktizējoša tiesu psiholoģijas eksperta).
Nav pagājuši ne divi gadi, kad Saeima atkal izskata šo jautājumu, jo problēmas ar ekspertīžu veikšanu joprojām nav atrisinātas, tiesa, nav vairs tik absurda situācija, ka uz tām jāgaida gadu. Valsts policijas (VP) pārstāvji atgādina, ka «jautājums ir aktuāls vairāku gadu garumā». Ilgās ekspertīzes kavē kriminālprocesu, īpaši, ja ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un konkrēti termiņi, kuros izmeklētājam jāiekļaujas. Ja nē, iespējamajam vainīgajam jāatceļ visi ierobežojumi, piemēram, tuvošanās upurim. Policija ir ieinteresēta ekspertīzes veikt ātrāk.
Sertificētu ekspertu saraksts ir garš (42 visā Latvijā), bet tiesu psiholoģijas eksperti ir tikai septiņi, no kuriem četri praktizē privāti. Policija uzskata, ka arī šos speciālistus vajadzētu iesaistīt un novirzīt naudu viņiem, kas mazinātu rindas uz ekspertīzēm. VP psiholoģe Dace Landmane stāsta, ka uz ekspertīzi bērnam jāgaida trīs četri mēneši, tas neesot tik traki kā pirms diviem gadiem, taču arī apmierinoši ne. Ekspertīzi bērnam, īpaši vecumā līdz 7 gadiem, vajadzētu veikt mēneša laikā.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatoro ekspertīžu nodaļas vadītāja Anita Apsīte skaidroja, ka problēmas sakne ir kvotu sistēmā – valsts piešķir ekspertīzēm naudu ne pēc tā, cik vajadzētu, bet, cik ir naudas. Pašlaik ekspertiem maksā par 62 ekspertīzēm mēnesī (visas ekspertīzes, arī pieaugušo), bet papildus vajadzētu apmaksāt vēl 24. «Nepieļaujami, ka ekspertīžu veikšanai ir kvotas, tas rada absurdo situāciju, ka vardarbībā cietušam bērnam jāgaida rinda,» saka A. Apsīte.