Konferences "Par ģimenes vērtību aizsardzību un atbalstu" dalībnieki šodien aicināja atbildīgās institūcijas izstrādāt Ģimenes atbalsta un aizsardzības likumu, kas par valsts pamatvērtībām atzītu ģimeni, kas balstīta laulībā, un bērnus.
Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks, demogrāfs Ilmārs Mežs, asociācijas "Ģimene" valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze uzsvēra, ka ģimenes, bērna un demogrāfijas atbalsta politika Latvijas Nacionālās attīstības plānā (NAP) ir jānosaka par prioritāti. "Ja NAP pirmajā vietā nebūs demogrāfija, tad drīz nebūs arī mūsu pašu un nebūs vajadzīgs arī attīstības plāns," teica Mūrnieks.
Konferencē vairāki dalībnieki uzsvēra, ka ir nepieciešams pārskatīt izglītības saturu. Lai arī Izglītības likums nosaka, ka atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos, mācību priekšmeta "Sociālās zinības" saturs nav viennozīmīgi vērtējams.
Jauniešu organizācijas fonda "Moral Revolution" valdes locekle Natālija Lazukina stāstīja, ka Sociālo zinību grāmatas 9.klasei, ko izdevis apgāds "Zvaigzne" un apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija, saturā galvenokārt un detalizēti ir runāts par kontracepciju, turklāt neizskaidrojot riskus, ko pusaudžu veselībai var nodarīt hormonālie preparāti.
"Jauniešiem nemāca par ģimenes un laulības būtību, bet gan tehniskas lietas - kā izvairīties no grūtniecības. Turklāt tiek popularizēta homoseksualitāte kā normāls alternatīvs ģimenes modelis. Izanalizējot mācību līdzeklī iekļautos interneta resursus, redzams, ka šie materiāli degradē ģimenes vērtības, rada bailes no bērniem, kuri ir nelaime, no kuras ir jāizsargājas," teica Lazukina.
Tāpat tika runāts par nepieciešamību ieviest atbalsta un nodokļu atvieglojumu sistēmu ģimenēm ar bērniem, tostarp palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu personām, kuras audzina nepilngadīgus bērnus.
Konferences dalībnieki aicināja nekavējoties izvērtēt atbalsta un palīdzības pasākumus bērniem, kuru vecāki atrodas ārzemēs, un ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijā. Būtu nepieciešams izstrādāt un īstenot reemigrācijas politiku, lai tuvākajos gados vismaz puse aizbraukušo savas darba un dzīves gaitas nolemtu saistīt ar Latviju un atgrieztos.
Pašlaik ārpusģimenes sociālās aprūpes iestādē atrodas vairāk nekā 8000 bērnu, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt finansiālās, sociālās un psiholoģiskās palīdzības sistēmu nepilnām ģimenēm un vientuļajiem vecākiem, pilnveidot atbalsta sistēmu aizbildņiem un audžuģimenēm.
Konferences dalībnieki uzsvēra, ka, īstenojot valsts politiku ģimeņu atbalsta jomā, jāatbalsta tāda sistēma, kas būtu diferencēta un balstīta uz individuālu pieeju atbilstoši ģimeņu reālajai situācijai un vajadzībām.