Joprojām neskaidrs liktenis daudziem valstij piederošiem namiem, kas atbrīvoti pēc valsts iestāžu pārvākšanās uz jaunuzceltajiem kompleksiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
«Valsts nekustamo īpašumu» (VNĪ) pārziņā patlaban ir 388 dažādi objekti kopumā gandrīz miljona kvadrātmetru platībā. No tiem pilnībā iznomāti ir nedaudz vairāk nekā puse jeb divsimt nami, kas ir aptuveni divas trešdaļas no kopējās sabiedrības pārziņā esošās platības. Bet ilgstoši neizmantota stāv aptuveni desmitā daļa VNĪ pārvaldībā esošās platības.
Neskaidrs ir jautājums par līdzšinējo LNB vajadzībām izmantoto ēku likteni pēc bibliotēku pārvākšanās uz Gaismas pili, ko varētu sākt nākamā gada vidū. Pēc Gaismas pils durvju atvēršanas tukši paliks trīs VNĪ pārziņā nodoti nami – pilsētas centrā esošā bibliotēkas ēka Krišjāņa Barona ielā, nams Tērbatas ielā un Vecrīgā, Daugavas krastā, celtā ēka blakus Anglikāņu baznīcai. Jau apskatot namu fasādes vien, ir skaidrs, ka bez remonta tajās neiztikt. Valsts namu apsaimniekotājam plāna par to, kādiem mērķiem celtnes izmantot turpmāk, pagaidām nav. Tam esot vēl pietiekami daudz laika, īpaši ņemot vērā, ka Gaismas pils celtniecība nerit raiti un tās atvēršanas termiņi kavējas.
«Mūsu skatījumā mums vēl ir ļoti daudz laika par to domāt. Par šīm trim bibliotēkas ēkām tas plāns varbūt nav sevišķi konkrēts šobrīd, bet katrā ziņā tiks izstrādāts tāds stipri konkrēts plāns, ko darīt ar katru no šīm ēkām. Visticamāk, ka kādas no ēkām tiks pārdotas,» klāsta VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars.
Citādi ir ar ēkām, kuras atbrīvos Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai arī VID jaunā kompleksa būvniecība tikai nule sākta, jau skaidrs, ka līdzšinējo VID namu Valdemāra ielā 1 paredzēts pārdot, Citadeles ielā esošo ēku varētu nodot kādas valsts institūcijas lietošanā, bet telpas Smilšu ielā pārējās ēkas remonta laikā izmantot Finanšu ministrijas darbinieki.
«Tas būtu normāli, ja mums par lielākās daļas ēku turpmāko likteni kādu pusgadu vai trīs mēnešus pirms ēku atbrīvošanas būtu tāds skaidrs, konkrēts rīcības plāns,» atzīst VNĪ vadītājs.
Viens no piemēriem par plāna trūkumu attiecībā uz iepriekš izmantotām telpām ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienību pamestie biroji. Lai gan uz jauno mītni Čiekurkalnā gan pati ministrija, gan Valsts policija pārvācās jau pirms vairākiem gadiem, joprojām tukšas ir gan ēkas Tallinas un Aspazijas ielā, gan vēsturiskā «Stūra māja» Stabu un Brīvības ielas stūrī. Vairākkārt gan virmojušas runas par iespējamo viesnīcas izbūvi namā, tomēr tā arī nav izdevies rast kompromisu ar Kultūras ministriju saistībā ar ēkas vēsturisko nozīmi.
«Tie ir apmēram 2500 līdz 3000 lati par katru kvadrātmetru un no šīs mājas var uztaisīt brīnišķīgu viesnīcu. Jautājums ir, kas šādu naudu var ieguldīt, uz kādiem noteikumiem un tā tālāk. Tirgū nevienu brīdi nav bijis tā, ka nav intereses. Arī astotajā gadā to māju par dažiem simtiem tūkstošu kāds noteikti nopirktu. Jautājums vienmēr ir par cenu. Un jautājums ir vienmēr politisks – vai politiķi, pirmkārt, grib tādu lēmumu pieņemt, šādam īpašumam atrast pircēju,» norāda nekustamo īpašumu tirgus speciālists «Latio» valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
Arī iepriekšējās ministrijas telpas pašā Rīgas centrā Raiņa bulvārī jau ilgstoši stāv tukšas un noplukušas. Šeit gan situācija ir citāda – nams jau 2006.gadā iznomāts uz trīsdesmit gadiem un nomas nauda arī tiekot kārtīgi maksāta. Tomēr ēkā nekas netiek darīts, jo nomniekam pa šiem gadiem tā arī nav izdevies saskaņot savas ieceres ar atbildīgajām institūcijām. Tādēļ valsts namu apsaimniekotāji par ēkas slikto stāvokli vien noplāta rokas un sola prasīt atskaiti par padarīto ēkas renovācijā, kas saskaņā ar līgumu nomniekam jāveic konkrētos termiņos. No tiem pirmais jau tuvākajā laikā arī būšot pienācis. Sīkāk nomas līguma noteikumus VNĪ gan nekomentē, jo to neļaujot konfidencialitātes prasības.
Tieši valsts apsaimniekotāja pārziņā esošo telpu slikto stāvokli un neērtības salīdzinājumā ar modernajām biroju ēkām nekustamā īpašuma tirgus pārzinātāji min kā galveno iemeslu atsevišķu namu ilgstošai dīkstāvei.
«Uzņēmējam jābūt ar ļoti specifiskām interesēm, lai viņš ilgtermiņā izvēlētos renovēt, ieguldīt savus līdzekļus kādā valstij piederošā īpašumā. Jo, kā jūs zināt, tad tas ir diezgan neprognozējami, kas ar šo īpašumu varētu notikt. Vai viņš varētu tikt privatizēts, kā šī privatizācija varētu notikt. Tur ir virkne politisku risku, kurus uzņēmēji vienkārši nevēlas,» atzīst Šīns.
Patlaban jautājums par pašas valsts pārziņā esošo namu efektīvāku izmantošanu valsts iestāžu vajadzībām atkal aktualizēts arī valdības līmenī un nākošnedēļ ministri uzklausīs darba grupas sagatavoto informāciju par valsts iestāžu brīvajām un nomātajām telpām.