Vēlas atteikties no saules paneļu izvietošanas uz Gaismas pils jumta

Kultūras ministrija (KM) tomēr vēlas atteikties no saules paneļu izvietošanas uz «Gaismas pils» jumta, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Par ieceri būvē izmantot saules enerģiju un daudzajiem ieguvumiem no tā ministrija ar lielu pompu paziņoja pērn pavasarī. Nu lielība par moderno tehnoloģiju pielietojumu ierēdņu mutēs apdzisusi un tiek domāts par atteikšanos no šīs ieceres. Gada laikā jau sākotnēji paredzēto 980 kvadrātmetru vietā paneļu izvietojuma platība samazināta līdz 733. Taču plānotās izmaksas gandrīz dubultojušās, un ministrija savu nostāju mainījusi.

«Bija sākotnēji šīs izmaksas aprēķinātas ar kārtu 600 tūkstoši, tagad izaugušas ar kārtu viens miljons latu. Šī starpība tomēr ir ļoti, ļoti liela, lai gan projekts ir interesants. Es esmu diezgan skeptisks pret to, ka šo projektu vajadzētu turpināt tīri šī ekonomiskā pamatojuma dēļ. Tātad šis te atmaksāšanās laiks, ko mēs iegūstam šo zaļo enerģiju, šo elektrību, šis laiks ir tomēr krietni ilgs,» ministrijas nostājas maiņu skaidro KM Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis.

Arhitekts Mārcis Mežulis plānoto izmaksu pieaugumu skaidro ar konkrētā projekta sarežģītības pakāpi – specifiskiem paneļa izmēriem un krāsu, kam jāsaskan ar nerūsējošā tērauda jumta plāksnēm.

«Tas nebija viegli atrast gan piegādātājus, gan uzņēmumus, kas tādus ir gatavi realizēt. Visas tehniskās, mehāniskās slodzes, kas uz šiem paneļiem ir un viņu iestrādāšana kopīgā jumta sistēmā. Par šīs lietas izmaksām un viņu efektivitāti pēc būtības var pārliecināties tikai pietiekoši ilga un precīza projektēšanas procesa rezultātā kā rezultātā arī rodas reālie skaitļi,» norāda arhitekts.

Šobrīd aprēķini esot pietiekami precīzi un tehniskie risinājumi skaidri. Atrasts arī paneļu ražotājs un piegādātājs – beļģu firma «Issol Solar Solution».

Uzņēmums gan nav meklēts konkursā, taču līgums ar būvniekiem to arī neprasot – saskaņā ar to jebkura būvnieku piesaistītā firma juridiski darbojas kā apakšuzņēmējs. Līdz ar to pasūtītājam, proti, Kultūras ministrijai, nav iespēju to tieši ietekmēt, vien vērtēt, vai kopējā izmaksu tāme ir pieņemama.

Arhitekts un projekta uzraugi gan uzsver – lēmums par paneļu izmantošanu nekad līdz galam neesot bijis pieņemts. Tas vien tā izskanējis publiski.

«No mūsu puses tas izskatās tā, ka politiskā vadība, pēdējās divas ministres, ieskaitot pašreizējo, bieži vien nāk klajā ar paziņojumiem, kuri vairāk varbūt sakrīt ar vēlamo nevis ar esošo situāciju. Un man šķiet, ka arī par šīm te saules baterijām šis būs tas gadījums,» min «Sabiedrības par atklātību – Delna» direktors Kristaps Petermanis.

Tikmēr saules paneļu izbūvei caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jau piesaistīti 64 000 latu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu līdzekļiem, bet pārējās izmaksas jāsedz no valsts budžeta.

«Delna» gan norāda – galīgā tāme joprojām nav skaidra. Turklāt, rēķinot ekonomiskos ieguvumus attiecībā pret izmaksām, būtu jāņem vērā, ka jumts jebkurā gadījumā ēkai jāliek. Tātad par materiāliem, arī ja tie nav saules paneļi, un ieklāšanas darbu jāmaksā tik un tā.

Visi projektā iesaistītie gan atzīst, ka šajā gadījumā ieguvumu nedrīkstētu rēķināt tikai naudas izteiksmē. Šāda nostāja ir arī projekta autoram Gunāram Birkertam.

«Protams, mēs varam rēķināt izmaksas katram enerģijas vatam un kilovatam, ko mēs iegūstam, un tādā ziņā mēs varbūt iegūstam absurdus skaitļus, kad mēs to, rēķinot tīri uz enerģijas atmaksāšanos, iegūstam bezgala garu to atmaksāšanās laiku. Bet šinī gadījumā Gunāra viedoklis un varbūt tāds progresīvs viedoklis ir, ka mēs nevaram visu rēķināt tikai kilovatos un santīmos,» norāda Mežulis.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga norāda – šajā gadījumā svarīgākais ir simboliskā jēga un izpratnes veidošana sabiedrībā par tā dēvētās zaļās enerģijas priekšrocībām.

««Gaismas pils» ir «Gaismas pils», un «Gaismas pilij» ir nepieciešams nest gaismu sabiedrībai par to, ka mēs varam izmantot atjaunojamos energoresursus un gala rezultātā iegūt elektroenerģiju. Un šo elektroenerģiju tālāk izmantot apgaismes sistēmām pašā bibliotēkas ēkā. Tur ir pievienotā vērtība šim projektam saistīta gan ar to, ka cilvēki var pārliecināties, ka tas saules panelis darbojas, jebkurš var aizbraukt uz turieni paskatīties – aha, šodien saražo tik un tik daudz enerģijas,» uzsver speciāliste.

Savs vērtējums vēl jādod VARAM, kas atzinumu sola tikai jaunnedēļ. Bet galīgais lēmums būt vai nebūt saules enerģijai «Gaismas pilī» tikšot pieņemts projekta uzraudzības padomē vēl aprīlī.

Vienlaikus atbildīgie ierēdņi arvien izvairīgāk runā arī par bibliotēkas pabeigšanas termiņiem. Iepriekš vairākkārt publiski minētais 2012.gada 18.novembris par Gaismas pils atklāšanas dienu nu jau tiek saukts piesardzīgi – termiņi un datumi vēl tiekot precizēti.

Turklāt, pat ja oficiālā atklāšana plānotajā laikā arī notiks, iedzīvotājiem ilgi gaidītā bibliotēkas ēka, visticamāk, būs pieejama tikai 2013.gada beigās.