Ušakovs tiksies ar Dienvidu tilta būvniekiem; saruna būšot grūta

Nākamnedēļ varētu notikt sarunas ar būvniekiem par Dienvidu tilta izmaksu samazināšanu. Tā šodien pieļāva Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

"No būvnieku puses redzama vēlme runāt par šo tēmu," sacīja Ušakovs, piebilstot, ka tikšanās varētu notikt nākamnedēļ.

Rīgas mērs iepriekš atzina, ka sarunas ar būvniekiem varētu būt grūtas. Ušakovs atzīmēja, ka būvniekiem neesot īsti pamata izmaksas samazināt, jo no viņu puses līguma slēgšanas laikā pārkāpumi neesot fiksēti.

Pēc Ušakova teiktā, pašvaldība patlaban nekādu tiesvedību nevarot sākt, jo par tilta būvniecību vēl neesot maksājusi - pirmie maksājumi jāveic 2010.gada vasarā. "Tiesāšanos varēs sākt, kad būs veiktas pirmās iemaksas no pašvaldības budžeta."

Eksperti ieteikuši pašvaldībai pagaidām mēģināt veikt sarunas ar būvniekiem un panākt izmaksu samazinājumu nākamajos tilta būvniecības posmos.

Kā ziņots, Ušakovs ir parakstījis vēstuli AS "Dienvidu tilts", kurā aicina Dienvidu tilta būvniekus uz sarunām.

Vēstulē domes priekšsēdētājs norāda, ka ekspertu atzinumā, ko bija pasūtījusi Rīgas dome, ir secināts, ka domes iepriekšējo sasaukumu amatpersonas ir pieļāvušas pārkāpumus līguma par būvniecību slēgšanas procesā, kas būtiski ietekmējuši turpmākās pašvaldības un AS "Dienvidu tilts" savstarpējās saistības.

Eksperti norāda, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2004.gada 30.martā noslēgtais līgums ar AS "Dienvidu tilts" būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Līgumā pretēji konkursa noteikumiem iekļauts līguma cenas sadārdzinājums inflācijas, valūtas sistēmas izmaiņu un melnā metāla cenas pieauguma rezultātā.

Eksperti secinājuši, ka, noslēdzot no konkursa nolikuma būtiski atšķirīgu līgumu, ir pārkāpti publisko iepirkumu regulējošie vispārīgie principi un tiesību normas, kas var kalpot par pamatu, lai uzskatītu par spēkā neesošiem atsevišķus līguma punktus. Tāpēc jau veiktie maksājumi par Dienvidu tilta būvniecību varētu būt uzskatāmi par samaksātiem bez tiesiskā pamata.

Tāpat Rīgas dome vērš AS "Dienvidu tilts" uzmanību uz to, ka līdz šim maksājumus, kas izriet no līguma par Dienvidu tilta būvniecību, uzņēmums ir saņēmis no "Deutsche Bank AG", jo Rīgas domes pienākums maksāt par būvdarbiem vēl nav iestājies. Līdz ar to būvniecības cenu pieauguma sadārdzinājumu spēkā neesamība varētu ietekmēt "Deutsche Bank AG" piedāvāto Dienvidu tilta būvniecības finansējuma modeli.

Zvērinātu advokātu biroja "Grunte un Cers" uzdevums bija sniegt atzinumu par varbūtēju zaudējumu atgūšanas iespējām un iespējamo amatpersonu atbildību, ņemot vērā Valsts kontroles pārbaudes rezultātus. Atzinumam bija piešķirts ierobežotas pieejamības dokumenta statuss, jo pašvaldībai bija jāiepazīstas ar sniegtajām rekomendācijām un jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību sakarā ar iespējamajiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecības laikā.

Atzinumā veikts vispusīgs tiesiskās situācijas juridiskais izvērtējums. Publicējot atzinumu, kurā iekļauta Rīgas domes iespējamās rīcības stratēģija, pretējai pusei tiktu atvieglota jebkāda pierādīšanas nepieciešamība. Tā rezultātā ievērojami tiktu vājināta Rīgas domes iespēja saņemt zaudējumu atlīdzību.

Tādēļ biroja "Grunte un Cers" atzinums tiks publiskots ar izņēmumiem. Tām sadaļām, kuras satur informāciju par Rīgas domes iespējamās rīcības stratēģiju, tiks saglabāts ierobežotas pieejamības statuss.

Pašlaik Rīgas domei nav iespēju sākt tiesvedību saistībā ar iespējamajiem amatpersonu pārkāpumiem, jo līdz šim maksājumus par Dienvidu tilta būvniecību ir veikusi "Deutsche Bank AG". Ņemot vērā, ka pienākums sākt norēķinus Rīgas domei iestāsies tikai 2010.gada otrajā pusē, tiešie zaudējumi pašvaldībai uz šo brīdi nav radušies.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais