Izstrādes stadijā esošais tiesībsarga ziņojums par pagājušo gadu ir vēl viens iemesls, kāpēc tiesnešiem vajadzētu izvērtēt savu līdzšinējo darba stilu.
Nupat par sistemātisko brāķi tiesu darbā trauksmi cēla Latvijas pārstāve Eiropas cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Kompensācijās un mierizlīgumos valsts samaksājusi 277 000 latu un maksās vēl, jo rindā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pēc spriedumiem vai izlīgumiem ar Latviju gaida vairāk nekā 100 lietu un arvien jaunas nāk klāt.
Pirms vērsties ECT, cietušie vai tie, kas sevi par tādiem mēģina uzdot, vispirms izstaigā turp atpakaļ visas nacionālās institūcijas. Nereti – pēdējā pirms vēršanās Strasbūrā ir Tiesībsarga birojs. Tādējādi – pat ja tiesas, iespējams, piesegušas vai nav pamanījušas savas kļūmes, valdībā ir norādīts uz tām, un kļūdas varēja novērst vēl pirms lietu nosūtīšanas uz ECT. «Valsts varēja ņemt vērā mūsu ieteikumus, un tad tai nevajadzētu maksāt,» secina biroja pārstāve Ruta Siliņa. Taču valsts valdības personā ieteikumus ignorējusi, un, piemēram, lietā Aļošins pret Latviju samaksāja 10 800 eiro, nevis respektēja tiesībsarga brīdinājumu, ka konkrētās lietas novilcināšana 11 gadu garumā ir gan Satversmes, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš gan norāda, ka pēc 2005. gada, kad grozīts Krimināllikums, neizlemto lietu skaits ir mazinājies. Tomēr arī jaunajā Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2011. gadu kā aktuālākā problēma Latvijas tiesu procesos parādīsies tieši personu tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos.
Ziņojuma projektā minēts: «Vairākās lietās tiesībsargs ir konstatējis tiesas nepamatotu rīcību un savos atzinumos ir norādījis, ka gadījumos, kad lietas izskatīšana tiek atlikta tiesas vainas dēļ, nākamā tiesas sēde būtu jānozīmē iespējami tuvākā laikā, nevis pēc vairākiem mēnešiem, vēl jo vairāk ne pēc pusgada vai pat gada, kā tas ir noticis konkrētos gadījumos.»
Tiesībsargs atzīst faktu, ka Latvijas tiesas ir noslogotas un to pilnīgi efektīvam darbam pastāv dažādi ar personāla un materiālo nodrošinājumu saistīti šķēršļi. Taču tas nav arguments Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kas savā praksē noraida valdību aizbildināšanos ar naudas un kadru trūkumu.
Tiesas procesu ieilgšana sevišķi nelāga ir situācijās, kad pirmā instance izieta, persona atrodas apcietinājumā, bet apelācija nepamatoti kavējas. «Cilvēks joprojām ir apsūdzētā statusā, taču viņa tiesības ir ierobežotas. Un lielākajā daļā gadījumu procesu termiņi tiek novilcināti nepamatoti. Vienkārši nekādas procesuālās darbības netiek veiktas. Nekādas ekspertīzes... vienkārši nekas nenotiek,» Neatkarīgajai skaidro tiesībsargs Juris Jansons. Viņaprāt, valstij vajadzētu mainīt taktiku – nevis risināt individuālus gadījumus, mētājoties no vienas lietas uz otru, kad tās nonāk ECT, bet pieķerties problēmas risināšanai pēc būtības. Tieslietu ministrija respektējot šo padomu, un tās dienaskārtībā ir jautājums par apcietināto un aizturēto personu tiesībām uz saprātīgiem lietu izskatīšanas termiņiem.
Tiesnešu vide pārmetumus par nekvalitatīvo darbu joprojām nekomentē.