Latviešu tūristu vidū popularitāti iegūst eksotiski galamērķi

Atpūtas brauciens uz Spāniju, Portugāli, Grieķiju, Turciju vai pat Taizemi tagad kļuvis par ierastu galamērķi, atzīst Neatkarīgās aptaujātie tūrisma firmu pārstāvji. Šogad lielāku popularitāti iegūst tālāki ceļojumi, kur lidojums vien var aizņemt pusi dienas.

Ceļotāji kļuvuši arī daudz izglītotāki un braucienus plāno laikus – pat pusgadu uz priekšu.

Ceļo par 20% aktīvāk

«Pati nozare veido tendences,» pārliecināta ir Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa. «Par klasiku kļuvuši tādi galamērķi kā Turcija, Bulgārija, Grieķija, Krēta, Spānija, Portugāle, Itālija. Jau otro gadu pēc kārtas vērojams tūristu skaita pieaugums, un, salīdzinot ar 2010. gadu, pērn tas bija par aptuveni 20 procentiem vairāk, kas izmantojuši tūrisma aģentūru pakalpojumus. Pērn lielākais nozarei trieciens bija Ēģipte, taču tagad ir nākusi virkne dažādu citu labu piedāvājumu – Taizeme, Kambodža, arvien pieprasīta ir Vjetnama.»

Savukārt ceļojumu biroja Averoja direktora vietniece Dace Mičule kā vienu no pozitīvajām tendencēm min ceļojumu piedāvājuma paplašināšanos. «Ziemas sezonas čārterlidojumu sarakstā klāt nāca eksotiskie galamērķi – Taizeme, Šrilanka, Ķīna, Kuba. Savukārt vasaras sezonā iespējams no Rīgas doties čārterceļojumos uz Sicīliju, Portugāli, Kipru, Itāliju, kā arī uz kūrortiem Grieķijā un Spānijā, kas pēdējo gadu laikā piedāvājumā ar izlidošanu no Rīgas nav bijuši.»

Plānot laikus

Par to, ka ceļotgribētāji atradīs līdzekļus tuvākiem vai tālākiem izbraucieniem, ir pārliecināts arī portāla theTraveler.eu ceļojumu konsultants Aldis Kušķis. «Taizeme jau kļuvusi par klasiku, popularitāti iegūst tālāki galamērķi – Ķīna, Vjetnama. Tie, kuriem ir vairāk naudas, skatās uz Dienvidameriku, Peru, Ekvadoru, Čīli, Argentīnu. Galvenā tendence ir plānošana laikus. Tagad tūrisma kompānijas strādā pie gada nogales, Jaungada ceļojumu plānošanas. No finansiālā viedokļa, tas ir ļoti izdevīgi – ja laikus saplāno, var dabūt daudz labāku cenu un lielāku pieejamību, it sevišķi eksotiskās valstīs, kur ir salīdzinoši neliels viesnīcu skaits.

Pieredzējušāks ceļotājs izvēlas mazāku grupu vai arī ceļo individuāli. Ļoti pieprasītas ir īsās brīvdienas uz kaimiņvalstīm – Druskininkiem Lietuvā un Sāremu vai Pērnavas akvaparku Igaunijā. Tas tomēr skaitās uz ārzemēm un finansiāli ir nesāpīgi,» norāda ceļojumu konsultants.

Lai arī aviācijas nozarē ir jūtams būtisks pasažieru skaita pieaugums, joprojām populāras ir autobusu tūres. «Īpaši pieprasīti ir neilgi ceļojumi nedēļas nogalēs, piemēram, uz Igauniju vai populāro Flamingo Spa centru Somijā, kā arī garāki tematiskie braucieni kā Ziedu parāde Holandē vai atrakciju parki Vācijā, kas īpaši uzrunā ģimenes ar bērniem,» pārliecināta ir Averoja pārstāve.

Izpērk ātri

Attiecībā uz cenām tūrisma uzņēmēji apgalvo, ka tās palikušas aptuveni tādā līmenī kā pērn. «Vērojams vien neliels pieaugums, kas skaidrojams, pirmkārt, ar degvielas cenu pieaugumu, otrkārt, ar ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. Tas savukārt nedaudz mainījis klientu ieradumus – vairāk ceļojumu tiek iegādāti iepriekšpārdošanas akcijās, kas tādējādi ļauj ietaupīt,» komentē D. Mičule un turpina, «ļoti aktīvi iepriekšpārdošanā izpērk arī vasaras čārterceļojumus ar izlidošanu no Vācijas pilsētām, galvenokārt gan pircēji ir vācieši, bet arī latvieši šogad čārterus no Vācijas izvēlas vairāk nekā iepriekšējos gadus».

Čārterpakalpojumu nodrošinātāja TezTours pārstāve Marina Uļanova ir pārliecināta, ka šogad jūtama laikus atvaļinājumu plānošana, ceļojumu rezervēšana vairākus mēnešus pirms brauciena: «Cenas vasaras sezonas piedāvājumiem publicējām janvārī, ceļojumus gribētāji rezervēja gan līdz septembrim, gan saņemti vairāki pieprasījumi par piedāvājumiem rudenī un ziemā. No čārterlidojumiem populārākie ir uz Turciju, Bulgāriju un Grieķiju.»

Jāpārbauda datubāzē

Pēdējā laikā bieži redzēti dažādi ceļojumu piedāvājumi kuponu iegādes portālos par līdz pat 50 procentiem lētāk. Tūrisma kompānijas brīdina, ka, pirms došanās braucienā vai ceļojuma līguma slēgšanas, jāielūkojas Ekonomikas ministrijas izveidotajā tūrisma operatoru datubāzē tato.em.gov.lv, jo tur ir iekļauti tie uzņēmēji, kuri iemaksājuši drošības naudas garantiju kā minimums 20 000 latu apmērā. Garantija nepieciešama, lai gadījumā, ja tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu, līdz savas maksātnespējas procesa pasludināšanai vai savas maksātnespējas gadījumā nodrošinātu saistību neizpildes vai daļējas neizpildes rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju klientam, kā arī tūrista nogādāšanu atpakaļ valstī, no kuras sācies ceļojums, ja līgumā nav noteikts citādi.

«Tas sniedz garantijas, gan ir stabilitātes rādītājs. Tie, kuri piedāvā braucienus uz pusi lētāk, nav šajā datubāzē un nekādas garantijas nepiedāvā. Tirgus ir pamodies, un līdz ar to parādās arī tā sauktās vienas dienas tūrisma aģentūras. Aptuveni 90 procentiem no visām aģentūrām ir nepieciešamas šīs garantijas, savukārt desmitajai daļai, kuras, piemēram, apkalpo viena tūroperatora klientus, šāda garantija nav vajadzīga,» skaidro ALTA vadītāja.

***

UZZIŅAI

Īslaicīgi (līdz trīs mēnešiem) izbraucot no Latvijas, dodiet ziņu par sevi Konsulārajā reģistrā, lai krīzes (piemēram, dabas katastrofu, politisko nemieru, kara darbību utt.) gadījumā Ārlietu ministrija varētu sazināties.

Konsulārais reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kas darbojas Ārlietu ministrijas pārziņā. Ja persona būs reģistrējusies Konsulārajā reģistrā, krīzes gadījumā ministrijas pārstāvji varēs sazināties ar šo personu, lai organizētu palīdzības saņemšanu. Reģistrēties var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kam ir Latvijas pase.

Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta bezmaksas informatīvais tālrunis ceļotājiem – 8000 5905. Zvaniem no ārvalstīm – +371 67 015 905. Diennakts dežūrtālrunis ārkārtas situācijās: +371 26 337 711.

Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāze – tato.em.gov.lv

Avots: Ārlietu un Ekonomikas ministrija

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.