Nedēļas laikā eID kartes noformējis jau 3251 iedzīvotājs

© F64 Photo Agency

Pirmās nedēļas laikā interese par jaunajām personas apliecībām (eID) ir bijusi milzīga un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās jauno identifikācijas karti noformējis kopskaitā jau 3251 iedzīvotājs.

„Interese par personas apliecībām pirmajā nedēļā ir vērtējama kā ļoti liela un tas apliecina, ka šāda veida dokuments Latvijā ir bijis gaidīts un pieprasīts. Tas ir ne tikai ērts un praktisks dokuments, bet arī funkcionāls un noderīgs, jo ļauj apliecināt savu identitāti ne tikai klātienē, bet arī attālināti interneta vidē. Man ir prieks, ka iedzīvotāji šo dokumentu ir novērtējuši un esmu pārliecināts, ka tas atvieglos viņu ikdienu gan tepat Latvijā, gan arī, dodoties ceļojumos,” vērtējot pieprasījumu pēc personas apliecībām, pauž PMLP priekšnieks V.Jēkabsons.

Vislielākā interese par personas apliecībām pirmajā nedēļā bijusi Rīgā, jo gandrīz puse no visiem iesniegumiem saņemta Rīgas nodaļās (1555). Ārpus galvaspilsētas visaktīvāk iedzīvotāji jaunajam dokumentam pieteikušies Daugavpilī (161), Jelgavā (131), Valmierā (129) un Liepājā (105). Aktīvi jauno dokumentu pirmajā nedēļā noformējuši arī ārvalstīs mītošie Latvijas valstspiederīgie, jo 69 identifikācijas karšu pieteikumi iesniegti Latvijas vēstniecībās ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka, sākot ar 2.aprīli, Latvijā uzsākts izsniegt jaunu personu apliecinošu dokumenta veidu – personas apliecības jeb identifikācijas kartes. Šis dokuments nav obligāts, un iedzīvotāji turpmāk paši varēs izvēlēties, kādu dokumentu noformēt un izmantot. Ja līdz šim ikvienam, kas vecāks par 15 gadiem, bija obligāti jānoformē pase, tad turpmāk ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs izvēlēties sev piemērotāko dokumenta veidu – pasi, personas apliecību vai pat abus šos dokumentus.

Latvijā

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.