Latvija paredzējusi veikt zinātnisku pētījumu par bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un trūcīgajiem cilvēkiem, kā ekspertus piesaistot Pasaules banku. Pētījuma izmaksas nav mazas – apmēram 200 000 latu, tā ir summa, kas minēta līgumā un ko saņems PB un viņu pieaicinātie zinātnieki.
Neatkarīgajai Labklājības ministrijā (LM) apliecināja, ka šādu pētījumu veiks, jo šonedēļ Ministru kabinets apstiprinājis LM ierosināto papildus atbalstāmo darbību (izmaksu pozīciju) Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Kompleksi atbalsta pasākumi ietvaros, lai īstenotu zinātnisku pētījumu Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais? Pētījums tiks veikts saskaņā ar Papildu saprašanās memorandā starp Eiropas Komisiju un Latviju noteikto saistībā ar 2012. gadā sagatavojamo sociālās palīdzības sistēmas reformu un aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu. Runājot par nepieciešamību reformēt esošo sociālās palīdzības sistēmu, uz starptautiskiem ekspertiem atsaucas arī LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens: «Mums būs starptautiska ekspertīze, lai izvērtētu pēckrīzes situāciju Latvijā.» Sīkāk viņš aicina taujāt ministrijā, kas jau konkrēti plāno šo projektu.
Pētījuma īstenošanu nodrošinās PB, piesaistot starptautiski atzītus ekspertus, klāsta LM. Banka arī daļēji līdzfinansēšot pētījuma īstenošanu. Neatkarīgā noskaidroja, ka tie būšot 30 000 ASV dolāru. Pētnieki analizēs ilgstošā bezdarba iemeslus, nabadzības slazdus, pabalstu un darbaspēka nodokļu sakarību un sagatavos priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Pētījumā plānots izzināt dažādus procesus, piemēram, izdevumu analīze, salīdzinot ar citām valstīm, «cilvēku bez pieejas vai ar ierobežotu pieeju darba tirgum finansiālā motivācija iesaistīties darba tirgū», «aktīvās darba tirgus politikas pasākumu, nodarbinātības dienesta pakalpojumu un naudas pabalstu programmu galveno parametru novērtējums», «dalība aktīvās darba tirgus politikas pasākumos un naudas pabalstu programmās». Tāpat pētījumā tiks analizēta citu valstu pieredze, ko varētu izmantot Latvija.
Oficiālas atbildes, kāpēc nevar izmantot Latvijas zinātniekus un pētniekus, nav, taču neoficiāli tiek atzīts, ka Latvijā tāda līmeņa ekspertu ar tādu pieredzi neesot. Turklāt nepieciešams skats no malas.
Pētījuma veikšanas darba uzdevums ir sagatavots un saskaņots ar Eiropas Komisijas dienestiem. Paredzēts, ka līgums par pētījuma īstenošanu tiks slēgts šā gada maijā. Sagaidāmās pētījuma izmaksas ir 200 000 latu, kas tiks segtas NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektam piešķirtā finansējuma ietvaros.
Kā zināms, Pasaules bankas eksperti Latvijā zināmi arī kurioziem gadījumiem. Pirms pāris gadiem Latvijā viesojās PB vadītājs Roberts Zēliks, kurš, runājoties ar tā saucamajiem simtlatniekiem, pārjautāja, vai viņi 100 latus saņem dienā?