Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem un ņemot vērā tās dalībvalstu likumdošanas piemērus Latvijā būtu iespējams ierobežot ārpus ES esošo investoru ienākšanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē skaidroja komisijas konsultante Rita Našeniece.
Lisabonas līgums ļauj ierobežot brīvo kapitāla plūsmu nacionālo interešu vārdā, tāpēc ir iespējas dažādi regulēt ES un ārpus ES esošas investīcijas. Saskaņā ar tiesību principiem uz investoru gulstas pienākums pierādīt, ka tas nerada apdraudējumu valstij, skaidroja konsultante.
Viņa gan uzsvēra, ka valstij vispirms ir jābūt pārliecinātai, ka tā spēs juridiski pamatot pretenziju izvirzīšanu pret potenciālajiem investoriem. Deputāts Boriss Cilevičs (SC) interesējās, vai šādi ierobežojumi varētu tikt izmantoti arī uz pašreiz esošajiem investoriem. Konsultante uz to nesniedza skaidru atbildi, norādot, ka, ja Latvija nav spējīga savu nostāju juridiski pamatot, tad, reālistiski raugoties, nebūtu pat jāsāk to izmantot, akcentēja Našeniece.
Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (V) norādīja, ka valstij būtu nepieciešams iejaukties, lai vērstos pret tādiem ārpus ES esošiem investoriem, kuru darbība varētu būt pretrunā ar nacionālajām interesēm. Viņš komisijas diskusiju laikā izrādīja interesi par Krieviju kā varbūtējo avotu, no kura varētu parādīties potenciālie investori.
Atsevišķs jautājums ir par nacionālo interešu definēšanas veidu, piebilda Našeniece.
Komisijas sēdes laikā Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji sniedza pārskatu par ES praksi bezmaksas retranslācijā un autortiesību atlīdzības maksājumos vietējām raidorganizācijām. KM valsts sekretāres vietnieks Uldis Lielpēters skaidroja, ka bezmaksas retranslācija, ko nodrošina "must carry" princips, un autortiesības ir dažādi jautājumi un tās parasti nejauc kopā.
Tiesu precedentos šīs abas lietas tiek nošķirtas, piebilda Lielpēters.
"Must carry" princips nozīmē obligātu nacionālo kanālu bezmaksas retranslēšanu kabeļtelevīziju tīklos.
Komisijas sēdē tika norādīts, ka kabeļoperatori atstāj lielo iespaidu uz Latvijas sabiedrības domāšanu.
Kabeļoperatoru rokās tiek nodotas tiesības ietekmēt skatītāju smadzenes, norādīja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aija Duļevska-Cālīte. Viņai piekrita Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, kura uzsvēra, ka kabeļoperatori, veidojot skatītājiem piedāvājamās televīziju paketes, veido iedzīvotāju ideoloģiju.
Savukārt "Lattelecom" Juridiskās nodaļas vadītājs Toms Meisītis pauda pretēju viedokli, skaidrojot, ka kabeļoperatori vienkārši nodarbojas ar televīziju signāla piegādāšanu līdz patērētājam un neveido televīziju saturu.
Līdaka retoriski vaicāja, vai pašlaik drīzāk kabeļoperatori un nevis NEPLP nodarbojas ar skatītājiem piedāvājamo pakešu - kurās iekļautas konkrētas televīzijas - veidošanu. Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) gan uzsvēra, ka galvenā atbildīgā par šo procesu ir NEPLP.