Pacienti pagājušā gadā visvairāk sūdzējušies par medicīnisko pakalpojumu kvalitāti ārstniecības iestādēs un saskarsmi ar mediķiem, liecina Pacientu ombuda apkopotā informācija.
Lai gan nedaudz vairāk kā puse aptaujāto pacientu situāciju slimnīcās vērtējuši kā labu, turpat piektā daļa tomēr nav apmierināti ar stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem.
Pacientus neapmierina fakts, ka nav pieejas medicīniskai dokumentācijai, piemēram, nav iespējams saņemt pacientu karšu kopijas. Ievērojams skaits sūdzību saņemts arī par kompensējamo medikamentu sistēmu, īpaši jaunajām izmaiņām, kuras stājušās spēkā no šā gada. Pacientu ombuds solījis nākt klajā ar ziņojumu, jo paudis viedokli, ka jaunā sistēma nav pacientu tiesībām atbilstoša.
Vairāk ziņo
Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce Rēvele stāsta: pozitīvi vērtējams fakts, ka cilvēki kļūst arvien aktīvāki un, zinot savas tiesības, vēršas ombudā, konsultējoties vai lūdzot palīdzību problēmsituāciju gadījumā. 2011. gadā pacientiem sniegtas 650 konsultācijas, no kurām lielākā daļa bijusi ar sūdzību raksturu – 63 procenti. Tāpat lielākā daļa cilvēku, kuri vērsušies Pacientu ombudā, bijuši pacienti vai viņu tuvinieki. «Sūdzībām vienmēr ir pamats, proti, iemesls, kāpēc pacienti vai tuvinieki ir sūdzējušies, taču ne vienmēr, risinot konfliktsituāciju, sūdzība izrādās pamatota, nereti tai pamatā ir nesaprašanās, komunikācijas problēmas,» situāciju raksturo ombuda vadītāja.
Taču pēdējā laikā pieaug arī mediķu skaits, kuri vēlas konsultācijas, jo 18 procentos gadījumu konsultēts medicīniskais personāls. «Mediķi meklē palīdzību, jo dažreiz nesaprotas ar pacientu vai viņa tuviniekiem, nezina, kā rīkoties dažādās situācijās,» klāsta L. ŠulceRēvele. «Ir arī tādi gadījumi, ka ārsti grib palīdzēt, bet nezina – kā, vai arī sistēmas ietvaros nevar palīdzēt.»
Risina sarunājoties
Līdzīgi kā iepriekšējos gadus lielākā daļa pacientu sūdzību (arī mediķu) ir par saskarsmes un komunikācijas problēmām, tāpēc kā viens no visbiežāk ombuda izmantotajiem paņēmieniem jeb risinājumiem ir meditācija – kopīgas sarunas veicināšana ar pacientiem un mediķiem. «Pacientiem daudzos gadījumos pietiek ar atvainošanos no medicīnas personāla, ne visi ir ieinteresēti sūdzēt tiesā vai pieprasīt kompensāciju naudas veidā,» skaidro L. Šulce Rēvele. Otra lielākā daļa sūdzību ir par medicīnisko kvalitāti, tomēr šādas sūdzības izvērtēšanai tiek nodotas Veselības inspekcijai, kas ir tiesīga izmeklēt tieši pacientam veiktās ārstēšanas izpēti.
Ombuds uzskaita arī citas būtiskas problēmas, par kurām ziņojuši pacienti: informācijas sniegšana par veselības aprūpes jautājumiem, pacientu tiesības, pakalpojumu pieejamība, ģimenes ārstu darbs, sniegto pakalpojumu izmaksas un cenas, medicīniskā dokumentācija, veselības apdrošināšana, invaliditāte un kompensējamie medikamenti. L. ŠulceRēvele atzīst, ka par kompensējamiem medikamentiem saņemts daudz sūdzību, īpaši par pēdējām izmaiņām šajā sistēmā, kas ir spēkā no šā gada. Pacientu ombuds atzinis, ka ar šo sistēmu ir problēmas, un ombuds gatavojas sniegt arī savu atzinumu.
Pārsteidzoši labi
Pērn Pacientu ombuds saņēmis arī pozitīvas atsauksmes no pacientiem – visbiežāk tās saņemtas par Vidzemes slimnīcu (57 procenti), kam seko Rīgas Austrumu slimnīca (16 procenti) un Bērnu slimnīca (10 procenti). Labi vārdi teikti arī par Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, ģimenes ārstiem, feldšeriem, Maltas poliklīniku un P. Stradiņa slimnīcu.
Ombuds pērn veicis 2500 stacionāro pacientu aptauju lielākajās slimnīcās, un, kā atzina L. ŠulceRēvele, iznākums bijis pat pārsteidzoši labs – 51 procents pacientu slimnīcās sniegto pakalpojumu kvalitāti vērtē kā labu. Savukārt trešdaļa pacientu to vērtē kā vidēju, bet
17 procenti – negatīvi. «Pacientiem jautājām gan kopumā viedokli par visiem medicīniskiem pakalpojumiem, gan atsevišķi, piemēram, par ārstēšanu, ārstu attieksmi, medmāsu attieksmi, ēdienu, telpām, dokumentāciju un citus jautājumus,» stāsta ombuda vadītāja. Pagaidām gan apkopoti tikai vispārējie dati, taču drīzumā aptaujas rezultāti būs pieejami detalizēti un varēs izlasīt, kā pacienti vērtē, piemēram, ēdināšanu katrā slimnīcā.
Kopumā sliktāk nekā citi kritēriji aptaujā novērtēta medicīniskās dokumentācijas pieejamība, informēšana par sagaidāmajiem izdevumiem, kā arī pakalpojumu cenas. Pacientiem nereti ir pārsteigums, saņemot rēķinu, izrakstoties no slimnīcas, tas nozīmē, ka viņiem nav izskaidrots, cik kas maksā un cik būs jāmaksā. Vērtējot ārstējošā ārsta attieksmi, pacienti norādīja, ka mediķi ir uzmanīgi un ieklausās slimniekos, bet ne vienmēr izskaidro iespējamos blakusefektus, ne vienmēr sniedz pietiekamu informāciju par saslimšanu, arī ārstēšanas gaita dažreiz netiek izskaidrota pacientam saprotamā veidā.
Šogad plānots veikt to pacientu aptauju, kuri saņem ambulatorus pakalpojumus, kā arī izveidot Pacientu balvu, ievācot pozitīvās atsauksmes visā Latvijā, lai stāstītu par labas prakses piemēriem, motivētu mediķus un iedrošinātu pacientus.