Nacionālā mākslas muzeja būvprojektā konstatētas nepilnības; tāme nav iesniegta

Lietuvas arhitektu birojs "ProcessOffice" 26.martā elektroniski iesniedzis nepilnīgu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) būvprojektu, konstatējis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Kā ziņots, projektam bija jābūt gatavam jau 21.februārī, bet Īpašuma departaments to saņēmis elektroniskā versijā tikai 26.martā, kad lietuviešu arhitekti tika aicināti sniegt skaidrojumu par kavēšanos. "Mēs vēl nebijām pārbaudījuši, bet medijos pateicām, ka projekts ir gatavs. Vēlāk ieraudzījām, ka tajā vēl nav ārējo tīklu - siltumtrašu, elektrības, kanalizācijas," aģentūrai LETA atzina Burovs.

Tāpat arhitekti joprojām nav iesnieguši pilnu projekta tāmi, kaut bija to apsolījuši pabeigt 2-3 dienu laikā. Pagaidām Īpašuma departamentam iesniegta nepabeigta versija, kurā nav iekļauta būtiska izdevumu sadaļa par telpu klimata kontroles iekārtām.

Pašreizējās aplēses liecina, ka projekts izmaksās ap 17,5 miljoniem latu, taču arī pēc pilnas tāmes izstrādāšanas kopējām izmaksām nevajadzētu pārsniegt 18 miljonus latu, iepriekš norādīja "ProcessOffice" vadītājs Vitauts Biekša.

Burovs uzsvēra, ka gan arhitektu izstrādātā kontroltāme, gan vēlāk iepirkuma konkursā saņemtie būvnieku piedāvājumi tiks nodoti izvērtēšanai Būvniecības savienības ekspertiem, lai izvairītos no nepamatotām izmaksām.

Tomēr pilnu kontroltāmi, kas nepieciešama, lai izsludinātu iepirkuma konkursu, Īpašuma departaments joprojām nav saņēmis. Burovs pauda cerību, ka līdz trešdienai, 4.aprīlim, arhitekti to tomēr pabeigs, lai vēl pirms Lieldienām būtu iespējams izsludināt būvniecības iepirkuma konkursu.

Līdz brīdim, kamēr projekts saņems Būvvaldes akceptu, lietuviešu arhitektiem par katru kavēto dienu tiek aprēķināta soda nauda 700 latu dienā. Patlaban kopējā soda naudas summa ir aptuveni 30 000 latu.

Kā ziņots, saskaņā ar pērn 24.janvārī noslēgto līgumu "ProcessOffice" arhitektiem muzeja būvprojekts par 700 000 latu bija jāpabeidz gada laikā, taču šā gada 21.janvārī Lietuvas arhitekti lūdza pagarināt līguma termiņu par diviem mēnešiem. Ar Rīgas domes Īpašuma departamentu tika panākta vienošanās, ka līdz 21.februārim elektroniski tiks iesniegta LNMM rekonstrukcijas projekta kontroltāme, lai varētu izsludināt būvdarbu iepirkuma konkursu, savukārt būvprojektam jābūt pilnībā pabeigtam un jāsaņem Būvvaldes akcepts ne vēlāk kā līdz 24.martam.

Burovs uzsvēra, ka šogad pats galvenais darbs ir pārlikt muzeja siltumtrases, kas jāpaveic vēl pirms apkures sezonas līdz oktobra beigām. Ja arhitekti būvprojekta pabeigšanu novilcinās vēl par vairākām nedēļām, iespējams, šogad muzeja rekonstrukciju sākt nebūs iespējams un šogad pašvaldības budžetā piešķirtās investīcijas būs zaudētas.

Patlaban projekta īstenošanai pieejamais finansējums ir 2,4 miljoni latu, no kuriem puse ir Eiropas Savienības līdzfinansējums un aptuveni 170 000 latu valsts naudas, bet pārējais ir Rīgas domes finansējums. Īpašuma departaments šogad no pašvaldības investīciju programmas plāno prasīt kopumā vēl divus miljonus latu, no kuriem par pirmajiem 800 000 latu Rīgas dome lems jau 17.aprīlī.

Nākamā finansējuma daļa tiks prasīta budžeta grozījumos vasarā, taču tā būs atkarīga no iespējām finansējumu apgūt. "Mēs varam pieprasīt tikai tik daudz, cik varam pamatot. Ja projekta nebūs, nebūs arī naudas. Ar katru dienu ir mazāk laika, kad būvnieki varēs strādāt," norādīja Burovs.

Jau ziņots, ka Kultūras ministrija piekritusi veikt izmaiņas projekta iepirkuma plānā un ļāvusi pagarināt iepirkuma konkursa izsludināšanas termiņu līdz 2.aprīlim. Iepirkuma izsludināšana līdz 1.martam bija viens no priekšnoteikumiem, lai saņemtu Eiropas līdzfinansējumu 1,2 miljonu latu apmērā, tāpēc bija apdraudēta gan muzeja rekonstrukcijai atvēlētās Eiropas naudas apguve, gan pašvaldības līdzfinansējums.

Burovs gan piebilda, ka Eiropas līdzfinansējums paredzēts tieši muzeja restaurācijai, taču pirms tās sākšanas jāpaveic virkne rekonstrukcijas būvdarbu.

Latvijā

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais