Ārlietu ministrija (ĀM) izveidos īpašu 50 000 latu lielu fondu, no kura līdzekļus varēs aizņemties Latvijas pasu turētāji, kuri neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā.
Par vairāku gadu garumā apspriestā fonda izveidi nākamnedēļ, 3.aprīlī, lems Ministru kabinets. Šogad ĀM lūdz valdību fonda izveidei nepieciešamo naudu piešķirt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
ĀM aprēķinājusi, ka gada laikā varētu saņemt aptuveni 250 materiālās palīdzības lūgumus. Pērn Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs saņēmušas 294 Latvijas ceļotāju lūgumus, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā. Pārsvarā personām nav bijis līdzekļu, lai apmaksātu transporta biļeti uz Latviju, kas atkarībā no attāluma izmaksā no desmit līdz 1250 latiem. Atsevišķos gadījumos pārstāvniecībām bijis nepieciešams nodrošināt personas uzturēšanos viesnīcā, pārtikas, drēbju iegādi vai maksu par medicīniskiem pakalpojumiem.
Finanšu līdzekļi, kas personai tiks piešķirti no ĀM šim mērķim paredzētās budžeta pozīcijas, noteiktajā termiņā būs jāatmaksā valsts budžetā. Ja atmaksa netiks veikta lēmumā par materiālās palīdzības piešķiršanu noteiktajā termiņā, pret personu tiks piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde.
Vienai personai paredzēts apmaksāt šādus pakalpojumus: transporta biļeti - no desmit līdz 1250 latiem, viesnīcu - 50 latus dienā, medicīnas pakalpojumus - līdz 2000 latiem, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces - desmit latus dienā.
Palīdzības fonds attieksies uz Latvijas pases turētājiem, proti, pilsoņiem, nepilsoņiem, bezvalstniekiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.
Noteikumu projekts paredz, ka sākotnēji konsulārā amatpersona sadarbojas ar ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušo personu un noskaidro to personu loku (radinieki, draugi, darba devējs), kuri būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību, lai varētu nodrošināt grūtībās nonākušās personas nogādāšanu Latvijā. Tomēr, ja personai nav pieejami citi finansēšanas avoti, konsulārā amatpersona var piešķirt personai materiālo palīdzību no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, nosakot piešķirto līdzekļu apjomu, atmaksas kārtību un termiņu.
Pieteikums par materiālās palīdzības sniegšanu var tikt iesniegts gan Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī, gan Konsulārajā departamentā. Pieteikumu var iesniegt ārkārtas situācijā ārvalstī nonākusī persona vai tās pārstāvis, kas darbojas minētās personas interesēs un ir gatavs uzņemties finanšu saistības - atmaksāt piešķirtos līdzekļus. Iespēja trešajai personai iesniegt pieteikumu par līdzekļu piešķiršanu ir noteikta, ņemot vērā līdzšinējo konsulārā dienesta pieredzi, sniedzot palīdzību personām, kurām objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi ierasties pārstāvniecībā.
Pieņemot lēmumu par materiālās palīdzības piešķiršanu, konsulārajai amatpersonai ir pienākums, pirmkārt, izvērtēt, vai persona ir nonākusi ārkārtas situācijā, otrkārt, noskaidrot, vai ir pieejami citi finansēšanas avoti un iespējas, lai segtu ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus. Lēmumu par materiālās palīdzības piešķiršanu virs 200 latiem pieņem ĀM Konsulārā departamenta direktors. Savukārt, lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu situācijās, kad finanšu līdzekļi ir nepieciešami salīdzinoši nelielu izdevumu segšanai, lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu līdz 200 latiem pieņem konsulārā amatpersona.
Lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu piešķirto līdzekļu izlietojumu, materiālā palīdzība tiek piešķirta, nodrošinot ar atgriešanos Latvijā saistīto pakalpojumu apmaksu tās summas ietvaros, kas personai tiek piešķirta. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos finanšu līdzekļi tiek izmaksāti personai skaidrā naudā, lai segtu ar transporta līdzekļu biļešu iegādi vai uzturēšanos saistītos izdevumus.
Latvijā pašlaik nav normatīvā regulējuma, kas nodrošinātu personai, kas nonākusi ārkārtas situācijā ārvalstī un kurai nav pieejami līdzekļi, lai segtu ar atgriešanos Latvija saistītos izdevumus, iespējas saņemt materiālu palīdzību no valsts budžeta līdzekļiem. Vienīgā izņēmuma kārtība ir noteikta Jūras kodeksā, kas paredz palīdzības sniegšanu jūrniekam, kas nonācis nelaimē ārpus Latvijas teritorijas darba tiesisko attiecību pildīšanas laikā.
Ņemot vērā, ka materiālās palīdzības finansējuma piešķiršanas kārtības piemērošana ir saistīta ar konsulārā darba un finanšu uzskaites darba apjoma pieaugumu, materiālās palīdzības administrēšanas nodrošināšanai ir paredzēts izveidot divas papildus štata vietas - vienu Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā un otru Finanšu politikas departamentā. Konsulārajā departamentā tiks veikta ārkārtas situāciju palīdzības koordinācija, piederīgo apzināšana, rīcības plāna un atbilstošākā maršruta sagatavošana, kas saistīta ar personas atgriešanos Latvijā. Savukārt Finanšu politikas departamenta amatpersona veiks materiālās palīdzības līdzekļu plānošanu, uzskaiti un atmaksas kontroli.
Abu papildus štata vietu izveidošanai pirmajā gadā nepieciešami 24 423 lati, bet nākamajos gados - 23 045 lati.